Valoda, kas pieder tikai bērniem

Dikļu pagastā norisinājās literatūras svētki "Valoda, kas pieder tikai bērniem". Šī diena nepagāja tikai diskutējot un lasot grāmatas, bet arī ar aktivitātēm, piemēram, gluži nesavienojamas lietas - literārā orientēšanās.

Burvīgās rudens noskaņās Dikļu kultūras namā norsinās pasākums “Valoda, kas pieder tikai bērniem”. Iepriekš literatūras svētki bija zināmi kā “Bērnu literatūras maģija”, taču šogad norise notiks jaunā formātā, saglabājot iepriekš uzsvērtās vērtības. Dikļu pagasta bibliotēkas vadītāja Ieva Treimane stāsta: “Kad es uzsāku darba attiecības ar Valmieras novada pašvaldību, stājos kā bibliotēkas vadītāja, man bija skaidrs, ka gribu saglabāt vērtības, bet gribu nest jaunas vēsmas. Vēlējos piedāvāt ne tikai pašai Dikļu kopienai, bet jebkuram cita formāta pasākumu, kam tas lietderības koeficients ir mazliet augstāks nekā jebkuram citam kultūras pasākumam. Ne tikai izklaidējošs, bet arī izglītojošs. Formāts ir tāds, lai ikviens, kurš ierodas uz šo pasākumu, spēj realizēt sevi un attīstīt savu radošumu, apzināt savu unikalitāti un pilnveidot sevi. Bērniem līdz noteiktam vecuma posmam, kas ir no viens līdz 13 līdz 14 gadiem. Kāda ir šī valodas komunikācija, vai bērnu valoda ir tikai radoša vai arī loģiska, vai tikai loģiska un nav radoša. Respektīvi, no vairākiem konceptiem: izglītība, motivācija, lasītprasme. Tās ir tās lietas, ko mēs šeit aprunāsim, kā tad bērni dod vēstījumu, mums nodod un kā mēs to interpretējam.”

Viena no pasākuma aktivitātēm bija orientēšanās, bet pa visam citādāka nekā ierasts. Literāro orientēšanās vadīja Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītājs Toms Treimanis.

Viņš stāsta: “Literārā orientēšanās principā ir parastā oreintēšanās, tikai ar kaut kādu stāstu, pievienoto vērtību. Mūsu Dikļu ciema gadījumā tā pievienotā vērtība ir Viktors Kalniņš jeb Viks - rakstnieks, dzejnieks, dažādu dziesmu autors. Viņš ir radījis daudz fantastiskus literāros stāstus, viens no tiem ir kā pamats. Tas ir uzlikts uz lapas, bet ir izstrūkstoši vārdi. Vārdi ir jāatrod ciematā. Orientēšanās nav idividuāla, bet komandas darbs, arī pāris komandu uzdevumi, lai iedzīvinātu, lai piefiksētu dienu caur fotoattēliem dažādās nozīmīgās vietās.”

Bez literārās orientēšanās norisinājās paneļdiskusija, kur tika apspriesti vairāki temati par un ap bērnu valodu – kas to veido, ciktāl tās veidošanā ir iesaistīti vecāki, skolotāji un kāda nozīme valodas attīstībā ir bibliotēkai.