Valstis pieņem arvien jaunas individuālas sankcijas Krievijas piespiešanai apturēt karadarbību Ukrainā

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā virkne pasaules valstu pieņem jaunas vai pastiprina esošās sankcijas pret Krieviju ar mērķi piespiest to apturēt karadarbību Ukrainā.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņojis, ka, reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, pret Maskavu tiks vērstas bargas sankcijas, kam cita starpā tiks pakļautas četras lielākās Krievijas bankas.

Tiks ierobežota arī Krievijas piekļuve modernajām tehnoloģijām. "Tas liks Krievijas ekonomikai maksāt augstu cenu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā," uzsvēra Baidens.

Viņš piebilda, ka Savienoto Valstu sankcijas ir saskaņotas ar Eiropas Savienības (ES) un paredz Krievijas bankām liegt piekļuvi ASV finanšu sistēmai, kā arī vairāk nekā uz pusi samazināt Krievijas augsto tehnoloģiju importu.

Vienlaikus Baidens atkārtoti paziņoja, ka uz Ukrainu netiks sūtīta ASV armija.

Baltā nama saimnieks tomēr uzsvēra, ka tiks aizstāvēta "katra pēda" zemes NATO dalībvalstīs. "Kā esmu ļoti nepārprotami paziņojis, Savienotās Valstis ar visu Amerikas spēku aizstāvēs katru pēdu NATO teritorijas," no Baltā nama uzrunājot nāciju, norādīja ASV prezidents.

Viņš arī paziņoja par papildus karaspēka kontingenta nosūtīšanu uz Vāciju.

Baidens uzsvēra, ka Putins uz starptautiskās skatuves kļūs par pāriju. "Jebkura valsts, kas atbalstīs Krievijas neslēpto agresiju pret Ukrainu, sevi aptraipīs," brīdināja Baltā nama saimnieks.

Kanāda piemērojusi sankcijas 58 Krievijas juridiskām un fiziskām personām, ceturtdien paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas vērstas pret Krievijas eliti, algotņu grupu "Vagner" un Krievijas bankām, paziņoja Trudo.

Viņš norādīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir milzīgi draudi drošībai un mieram visā pasaulē. "Šodien, ņemot vērā Krievijas bezatbildīgo un bīstamo militāro uzbrukumu, mēs piemērojam jaunas stingras sankcijas," paziņoja Trudo.

Kanāda arī atcels eksporta atļaujas Krievijai.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis, ka tiks ierobežotas summas, ko Krievijas pilsoņi var noguldīt Lielbritānijas bankās, un tiks iesaldēti līdzekļi vēl 100 juridiskām un fiziskām personām.

Visām lielākajām Krievijas bankām, tostarp VTB tiks iesaldēti aktīvi un tās tiks izslēgtas no Apvienotās Karalistes finanšu sistēmas. Tādējādi tām tiks liegta piekļuve sterliņu mārciņām un maksājumu klīringam.

Krievijas lidsabiedrībai "Aeroflot" tiks aizliegts veikt lidojumus Lielbritānijas gaisa telpā un tiks piemērota stingrāka eksporta kontrole tehnoloģijām, kas tiek pārdotas Krievijai.

Krievijas uzņēmumiem un valstij tiks aizliegts piesaistīt finansējumu vai aizņemties naudu Apvienotās Karalistes tirgos un tiks apturētas divējāda lietojuma eksporta licences, kas attiecas uz lietām, kuras var izmantot militāriem mērķiem, paziņoja premjers.

Lielbritānija tuvāko dienu laikā arī pārtrauks augsto tehnoloģiju preču un naftas pārstrādes iekārtu eksportu uz Krieviju.

Džonsons paziņoja, ka Lielbritānijai ir nodoms kopā ar sabiedrotajiem panākt arī Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, bet tas nav tik vienkārši.

Līdzīgas sankcijas tiks piemērotas Baltkrievijai, paziņoja Džonsons. "Oligarhiem Londonā nebūs kur paslēpties," uzsvēra britu premjers.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasījis izveidot "lidojumu aizlieguma zonu" virs Ukrainas teritorijas, uzsverot, ka paļaujas uz Rietumu palīdzību šajā jautājumā.

Zelenskis paziņoja, ka detalizēti pārrunājis šo jautājumu ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Zelenskis tviterī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) jau gatavo bargas sankcijas pret Krieviju, un lika noprast, ka sagaida veiksmīgu atrisinājumu jautājumā par "lidojumu aizlieguma zonu".

Ukrainas prezidents īpaši norādīja uz diviem elementiem, ar ko rēķinās ES sankcijās. "Mēs pieprasām Krievijas atslēgšanu no SWIFT, lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu virs Ukrainas un citus efektīvus soļus, lai apturētu agresoru," uzsvēra Zelenskis.


Foto: Alexander Lourie