Valsts dibināšana nebija nejaušība

Pirms 104 gadiem caur tagadējā Latvijas Nacionālā teātra zāli uz steigā izrotāto skatuvi devās Latvijas Tautas padomes pārstāvji, lai svinīgā sēdē pasludinātu Latvijas Republikas dibināšanu. Kā šo valsts ideju izdevās īstenot? 

Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja pārstāvis Toms Ķikuts saka: “Domājot par 18. novembri, jautājums – kāpēc tieši tajā brīdī, vai datums ir nejaušība vai likumsakarība – jāsadala divās daļās. Viena daļa ir ideja, un skaidrs, ka ideja nav nejaušība.”

Drosmīgākie prāti šādas domas izteikuši jau 20. gadsimta pašā sākumā. Ideja gan sākumā nebija tik populāra, taču līdz ar Pirmo pasaules karu viss mainījies – runas sākušās jau visai konkrētas. Toms Ķikuts: “Gadu pirms proklamē Latvijas Republiku Valkā tiek nodibināta Latviešu pagaidu nacionālā padome, kura izsaka, ka tās mērķis ir pilnīgi neatkarīgas valsts dibināšana. Par šo praktisko idejas realizāciju – protams, ka tajos apstākļos tas nav iespējams, jo 1918. gada sākumā visu Latvijas teritoriju ieņem Vācijas armija. 18. gada 18. novembris. Kāpēc tieši 18. novembris – ne ātrāk, ne vēlāk?! Tas ir tāpēc, ka tieši 11. novembrī, nedēļu agrāk, rietumu frontē beidzies Pirmais pasaules karš. Tā kā Vācija ir zaudējusi, ir skaidrs, ka būs pārmaiņas.”

Latvijai tas bijis brīdis, kad pavēries tā saucamais iespēju logs. Dažu dienu laikā latviešu politisko partiju pārstāvji izveido institūciju – Latvijas Tautas padomi. Izvēlas augstākās amatpersonas: Kārli Ulmani par pagaidu valdības vadītāju un Jāni Čaksti par priekšsēdētāju. Pa nakti steigā gādā dekorācijas un drukā ieejas kartes svinīgajai sēdei 18. novembrī, kurā paziņo par Latvijas Republikas proklamēšanu. Toms Ķikuts: “Ja domājam par to situāciju, kāda ir 1918. gada novembrī, tad tādā ikdienišķā līmenī varam iedomāties, ka tajā brīdī jau vairāk nekā četrus gadus ir plosījies karš, sabiedrība ir totāli nogurusi, latvieši ir ārkārtīgi bezcerīgā stāvoklī, jo karš nozīmē arī bēgļu gaitas – apmēram 700 000. Tas ir milzīgs skaitlis, Latvijas iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Daži ir apmetušies citviet Latvijas teritorijā, apmēram puse no 700 000 ir devušies uz Krieviju, kur plosās Pilsoņu karš starp Ļeņina atbalstītājiem un Ļeņina varas pretiniekiem. Tam visam pa vidu ir latviešu sabiedrība, un skaidrs, ka Latvijas valsts dibināšana ir cerība bezcerīgajā situācijā.”

Šīs pārmaiņas nākušas grūti. Jau nākamajā dienā padome sāka budžeta veidošanu un darbu pie aizdevumu iegūšanas ārvalstīs. Arī starptautisku attiecību dibināšana, bruņoto spēku formēšana. Jāpieņem bija visdažādākie likumi. Drīz pēc tam notika cīņas Latvijas Neatkarības karā, pēc kura notikušas pirmās vēlēšanas, īstenota agrārā reforma un izstrādāta Satversme. Jau ap 1922. gadu valsts sākusi funkcionēt tādā veidolā, kādu mēs to pazīstam šodien.