Preiļu novada domē sākt auditēt kapitālsabiedrības darbu. Audits noslēgsies janvāra beigās, bet ReTV zināms, pēc izpilddirektora sniegtās informācijas, Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu. Kuras tieši personas apsūdzētas un par kādiem pārkāpumiem tiek turētas aizdomās, Valsts policija izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju nesniedz.
Pašvaldības kapitālsabiedrības “Preiļu saimnieks” valdes locekļus no amatiem atsauca jaunais izpilddirektors. Viņš amatā stājās noliekot deputāta mandātu domē, kur viņa pārstāvētais politiskais spēks opozīcijā atstāja līdzšinējo priekšsēdētāju.
“Nav stratēģijas. Stratēģijas neesamība liecina par nolaidīgo valdes rīcību. Tas ir pirmais. Otrais ir iesaistīšanās dažādās darbībās bez atbilstošiem līgumiem, ko nedrīkst darīt. Diemžēl SIA “Preiļu saimnieks” bija iesaistījusies. joprojām ir iesaistījusies siltumenerģijas pārvades pakalpojuma sniegšanā bez atbilstoša līguma, ko es uzskatīju par rupju pārkāpumu,” pauž Aigars Zīmelis, Preiļu novada izpilddirektors.
Savukārt Viļānos, Rēzeknes novadā, par siltumapgādi, ūdens apgādi un kanalizāciju atbild divas pašvaldību kapitālsabiedrības. Abas tās decembrī auditētas atklājoties trūkumiem grāmatvedības uzskaitē, pārkāpumiem Darba likumā. “PVN aprēķināšanas ziņā pamatlīdzekļu nolietojums, tāpat arī audits, ir konstatējis, ka darbiniekiem ilgstoši nav tikuši piešķirti atvaļinājumi, kas var radīt risku tādu, kad tagad darbiniekiem nāksies izmaksāt jau par lielāku periodu atvaļinājumus. Līdz ar to uzņēmumiem tas būs papildu slogs,” norāda Jānis Troška, Rēzeknes novada izpilddirektors.
SIA “Viļānu namsaimnieks” un SIA “Viļānu siltums” valdes loceklis Andrejs Daugerts: “Mēs to uz priekšu mēģināsim izlabot. Dosim cilvēkiem atvaļinājumus, kas ir pēc likuma. To mēs visu izdarīsim tuvākajā laikā.”
“Lursoft” dati liecina, ka “Viļānu namsaimnieks” pērn strādājis ar zaudējumiem 60 tūkstošu eiro apmērā. Vēl komunālo pakalpojumu sniedzējs gadiem nav pārskatījis, piemēram, siltumtarifu. Un tam, ka jācīnās ar parādiem, ir sekas, atzīst uzņēmuma vadītājs. “Nepietiek finansējuma. Tā ir pirmā problēma. Novecojušas komunikācijas. Nav naudas, ko ieguldīt veco komunikāciju remontam,” saka Andrejs Daugerts.
Likumā noteikts, ka kapitālsabiedrības jāpārvērtē ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tikai kopš pagājušā gada definēts, ka pašvaldību kapitālsabiedrību īpašniekus, tātad - pašas pašvaldības - nu jau vairāk nekā gadu juridiski pārstāv izpilddirektori, nevis, piemēram, domju priekšsēdētāji. Jāatzīmē, ka bijusī Viļānu novada domes priekšsēdētāja šobrīd Rēzeknes novada domē palikusi opozīcijā. Rēzeknes novada domes izpilddirektors Jānis Troška vērtē, ka problēmas Viļānos milzušas jau ilgi, mainoties kā vadītājiem. tā grāmatvežiem. “Protams, ka vērtēsim arī esošā valdes locekļa atbildību. Teikšu tā - nav mērķis par katru cenu sodīt, bet meklēsim izeju no šīs situācijas, jo tāda ilgāk nevar turpināties.”
Pusgadu pēc reformas un vēlēšanām virkne pašvaldību tikai tagad apzinās savus jaunos apmērus, rēķinot, kā saimniekot jaunā gadā jeb tapinot budžetus. Vienlaikus atsevišķās vietvarās, it sevišķi tajās, kurās nomainījusies vadība, revīzijas sākušās jau agrāk. Auditi pašvaldību kapitālsabiedrībās Latgalē atklāj gadiem ilgi piekoptu nesaimniecisku darbību.
Neapmierinātība, kas krājās gadiem, līdz sasniedza kulmināciju, arī ar vairākām apsūdzībām piedzīvota Rīgā. Skandāli sapurina sistēmu. Lai sāktos pārmaiņas, nepieciešami amatpersonu lēmumi, atzīst eksperts. “Manuprāt, pēc reformas ir pagājis laiks; izpilddirektoriem kā kapitāldaļu turētājiem jābūt tiem, kas veido šo spiedienu uz uzņēmumu valdēm un skata šo situāciju. Vai līdzīgi kā Rīga apvieno kapitālsabiedrības, kas pēc būtības dara vienu un to pašu lietu,” saka Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs.
Vēl Andris Grafs uzsver, ka auditu rezultātiem jābūt publiski pieejamiem. Publiskot savu rosināto ārkārtējo revīziju rezultātus jau drīzumā ReTV sola arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Tādas atbildīgā ministrija pagājušogad bija pasūtījusi pirmo reizi. Saldus un Jelgavas novados tās noslēdzās jau septembrī, Alūksnes novadā un Daugavpilī - tikai decembrī. Jelgavas novads sākumā kavējas sniegt revīzijai nepieciešamo informāciju, ministrs Artūrs Toms Plešs šonedēļ no domes priekšsēdētāja amata jau gāztajam Ziedonim Caunem prasīja sniegt par to paskaidrojumu.
“Ir vairāk kā 80 ieteikumi pašvaldībām no šīm finanšu revīzijām, kuras pašvaldībām būtu jāizvērtē, lai savu darbību kā kapitāldaļu turētāji uzlabotu. No šīm revīzijām netika konstatēts nekas kritisks, kas būtu par pamatu paskaidrojumu pieprasīšanai. Domāju, ka arī šajā gadā būs vairākas šādas finanšu revīzijas, jo tas pašvaldībām palīdz,” atzīst Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece.
Vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienībā Kristīne Kinča atzīmē, ka pašvaldībās bieži vien nav skaidrības, kam tad īsti un kā jāpārrauga kapitālsabiedrības. “Stratēģiskie lēmumi joprojām ir uz pašvaldību domju pleciem. Kapitālsabiedrību stratēģiju apstiprināšana, ilgtermiņa plāni un tā tālāk, tos joprojām reāli apstiprina izpilddirektors, bet par šiem dokumentiem un darbības virzieniem ir jāinformē arī domju deputāti.”
Kļūdas grāmatvedībā un darba tiesību pārkāpumus kapitālsabiedrībās nav nekas netipisks, tā vērtē Valsts kontrolē. Arī pārkāpumi, kas kļūst par pamatu kriminālprocesiem. Tādi sākti, piemēram, pēc Valsts kontroles revīzijas Talsos. Tiesa, ir arī pārkāpumi, kas tiešākā veidā negatīvi ietekmē arī iedzīvotājus un brīvo tirgu.
“Tas, ko mēs redzam no kapitālsabiedrības uz kapitālsabiedrību, no pašvaldības uz pašvaldību, ka šīs maksas nav noteiktas pareizi. Pašvaldību kapitālsabiedrības nav izstrādājušas pareizas metodikas, nav veikušas pareizus aprēķinus, kā rezultātā vai nu iedzīvotājiem noteiktā maksa varētu būt par lielu, vai nu attiecīgi par mazu, kurš tad domei jāpiedotē. Otra lieta, kas varbūt ir tāda kopīga daudzās pašvaldībās, ir tas, ka šīs kapitālsabiedrības iziet ārpus savām pašvaldības noteiktajām darbības robežām un sāk nodarboties ar tāda veida uzņēmējdarbība, kas tām nemaz nav atļauta vai uzdota,” norāda Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis.
Uzlabojumi ir, proti, ieteikumi tiek ieviesti, vērtē Valsts kontrole. Eksperti uzsver, tieši šis brīdis, laiks pēc reformas ir jāizmanto kā iespēja, kad pašvaldību kapitālsabiedrību darbu pārskatīt. “Noteikti arī iedzīvotājiem ir daudz jautājumi, kas tad notiek ar par šo pakalpojumu sniegšanu ar visiem šiem līdzekļiem, kas ir kapitālsabiedrības rīcībā. Dienas beigās pie visām šīm krīzēm un skandāliem to visu samaksā iedzīvotāji ar saviem nodokļiem. Tas nav tik vienkāršs jautājums, kā domei nerisināt kaut ko, nemēģināt publiskot vai pietušēt,” atzīst Andris Grafs.
