Jau iepriekšējos gados mainīts ielu apgaismojums pret energoefektīvāku, veikta pāreja uz apkuri ar šķeldu, īstenoti arī citi taupības pasākumi, lai samazinātu energoresursu patēriņu un izmaksas. Šī brīža situācijā, kad cenas turpina celties, pašvaldībās domā un meklē iespējas, kā vēl ietaupīt. Vienlaikus tiek norādīts, ka nav gan pilnīgas pārliecības par resursu pietiekamību visas apkures sezonas garumā, tāpēc jādomā arī par kādiem citiem risinājumiem.
Var nākties taupīt ievērojami vairāk, nekā esam iedomājušies, tā, vērtējot šī brīža situāciju, saka Valmieras novada pašvaldībā. Šobrīd pilsētā jau 70% ir LED energoefektīvais ielu apgaismojums. Tas ļauj elektroenerģijas patēriņu samazināt vairāk nekā uz pusi. Jāturpina modernizēt arī atlikušais apgaismojums. Apkures sezonā var arī samazināt temperatūru pašvaldības iestādēs un citur. Valmierā 90%us apkures nodrošina ar šķeldu un 10 ar dabasgāzi. Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums: “Dabasgāze tiek pieslēgta tad, ja temperatūra jau sasniedz būtiskus mīnusus un ar šķeldu nepietiek, bet šeit arī noteikti pašvaldība jau ir arī izvērtējusi, kādi ir mūsu pašu resursi, jo mums kā novadam, arī esam mežu īpašnieki.”
Pašvaldībā piebilst, nav arī iespējams noslēgt ilgtermiņa līgumus gan par šķeldu, gan gāzi, jo pakalpojuma sniedzēji tos varētu neizpildīt. Arī Jelgavā lielāko daļu siltumenerģijas saražo no šķeldas - 95%. Tiesa, arī te pakalpojuma sniedzējs sakot: lai arī līgumi ir noslēgti, šobrīd nevar vienoties par fiksētu cenu. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne saka: “Tas nozīmē, ka katru mēnesi tiks pārskatīta siltumenerģijas cena. Tas nenoliedzami skar ne tikai mājsaimniecības, bet arī visas pilsētas infrastrukrūru, tai skaitā arī mūsu izglītības iestādes.”
Pašvaldības iestādēm - skolām, bērnudārziem un citām - līdz nedēļas beigām jāizvērtē, ko un kā tērēt mazāk. Pašvaldībai nedaudz atvieglo tas, ka jau pagājušā gadā par elektroenerģiju noslēgts līgums par fiksētu cenu un tas ir spēkā vēl līdz nākamā gada beigām.
Savukārt Liepājas pašvaldībā ReTV stāsta, ka tās iestāžu ēkām ir uzlikts apkures patēriņa plāns - katrai ir jāsasniedz zemākais optimālais patēriņa līmenis. Taupības risinājumi meklēti jau gadiem, bet vēl ir, kur tiekties. Liepājas valstspilsētas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens: “Attiecībā uz elektroenerģiju mēs tagad uzskaitām visas spuldzes, kuras neesam vai gaismekļus, kurus neesam uzspējuši vēl nomainīt, attiecībā arī uz apkuri vēl tāds ļoti “fine tuning”. Varētu teikt, risinājumus meklējam, lai ļoti precīzi pieregulētu dienas, nakts režīmu, darba laiku precīzi, kaut gan tas jau ir, bet vēl precīzāk mēģināsim to darīt.”
Arī Liepājā kurina lielākoties ar šķeldu. Šobrīd neesot bažu, ka kaut kā varētu pietrūkt, jo ir noslēgti līgumi, bet jāskatās, kā būs uz priekšu. Jāpiebilst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicināja arī pašvaldības sniegt informāciju par kurināmā resursiem. VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis pauž: “Jau šobrīd plašsaziņas līdzekļos lasām ziņas, ka iepirkumi tiek izsludināti, tie beidzas bez rezultāta un tas nozīmē to, ka kaut kas nav kārtībā. Tas, kas šobrīd ir kā pirmais solis ir noskaidrot vai šī situācija ir gaužām kritiska un, kurās pašvaldībās tā ir kritiska.”
Informācija no pašvaldībām vēl tiek apkopota un ne visas to vēl iesniegušas.
#SIF_NVZ2022
