Pirmajā sasaukumā Dobeles novada domes sēdē deputāti ievēlēja ne tikai priekšsēdētāju, bet arī divus vietniekus. Sēdes protokols un audioieraksts liecina, ka jau sēdes laikā opozīcijā atstātie pieredzējušie LZS deputāti norādījuši, ka tas nebūs likumīgi. “Jūs zināt to likumu par pašvaldībām? Nedrīkst šajā sēdē. Ja jūs vēlaties (ievēlēt divus vietniekus), ir jāsasauc ārkārtas sēde,” saka Ivars Gorskis, Dobeles novada domes deputāts (LZS).

Jaunizveidotā koalīcija tomēr uzskatīja, ka likumus pārzin labāk par pievienotā novada juristu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gan norāda, ka pirmajā domes sēdē varēja ievēlēt tikai vienu vietnieku, bet divu vietnieku ievēlešana pirmajā domes sēdē bijusi prettiesiska. “Vairāku vietnieku pastāvēšana var tikt īstenota tikai pēc tam, kad pašvaldība ir apstiprinājusi tās nolikumu, jo nolikums nosaka arī to, cik priekšsēdētājam varētu būt vietnieki un kādas būs viņu kompetences,” saka Viesturs Razumovskis, VARAM pārstāvis.

“Vēs vadījāmies no likuma par pašvaldībām, un šeit mēs skatījāmies un vērtējām 19. un 20. pantu. Acīmredzot, vērtējot netika izvērtētas visas lietas līdz galam,” skaidro Edgars Gaigalis, Dobeles novada domes priekšsēdētājs(NA).

Abiem it kā ievēlētajiem vietniekiem tagad priekšā atkārtotas vēlēšanas. Turklāt - īsti nav tiesiska pamata saņemt arī atalgojumu par it kā nostrādātajām divām nedēļām. “Sajūtas ir, nu.. visai dažādas, bet es nevaru apvainoties uz neprecīzo likuma interpretāciju. Mēs 1. jūlijā gan pirms domes sēdes, gan sēdē lasot likumu, pastāvējām uz to, ka priekšsēdētājam pirmajā domes sēdē ievēl priekšsēdētāju, un priekšsēdētāji var būt vairāki,” pauž Viesturs Reinfelds, Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāts (LRA).

Pēc iesnieguma saņemšanas par procesuālajiem pārkāpumiem Dobeles novadā ministrija veica arī citu pašvaldību pēcpārbaudi, būtiskus pārkāpumus konstatējusi vēl četrās pašvaldības, kuru nosaukumus gan neatklāj. Ministrijā gan paļaujoties uz to, ka tas nav bijis ļaunprātīgs solis. “Kļūda komunikācijā, tiesību normu izpratnes trūkums, lai pateiktu, vai tad mēs nevaram piemērot, piemēram, iepriekšējās lielākās pašvaldības nolikumu. Varbūt šīs pārliecības rezultātā arī šāda kļūda varētu būt pieļauta,” saka Viesturs Razumovskis.

Citās Zemgales pašvaldībās lielākoties pie varas palikuši esošie mēri, kuri šādas kļūmes neesot pieļāvuši, nolikuma pamatu izstrādājuši vēl pirms apvienošanās. Tomēr arī viņi uzskata, ka gan ministrijai, gan pašvaldību savienībai pirms vēlēšanām vairāk būtu jāpievēršas deputātu kandidātu apmācībai

Ministrijā skaidro, ka pirms Administratīvi teritoriālās reformas procesuālā kārtība skaidrota administrāciju pārstāvjiem, kam tālāk procedūru vajadzējis izskaidrot potenciālajai domes vadībai.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunus pašvaldību nolikumus vajadzēja apstiprināt 28 pašvaldībās.