Vārda brīvība un demokrātija - vai un kādas ir robežas?

Pianista Vestarda Šimkus izteikumi koncertā radījuši viedokļu vētru. Tas mūs mudināja izpētīt, ko nozīmē demokrātija, vai mākslinieks un arī jebkurš cits cilvēks drīkst būt brīvs savā viedoklī un tā publiskā paušanā. “Mīļie klausītāji! Man, protams, ir prieks jums muzicēt klātienē pēc vairāku mēnešu pārtraukuma. Taču šo prieku aptumšo tas, ka es vēl gaidu atkal pienākam tos laikus, kad klausītāji netiks šķiroti un diskriminēti tikai tāpēc, ka brīvprātīgi atsakās injicēt sevī to, kas nav un nedrīkst būt obligāts, jo ir eksperimentāls,” pauž Vestards Šimkus, pianists.

Ar šo uzrunu pianists izraisīja diskusiju vētru interneta vidē - par demokrātiju mūsu valstī un brīvību ikvienam paust savu viedokli, lai vai kāds tas arī būtu. Patiešām, tiesības uz savām domām ir gan vakcinācijas atbalstītājiem, gan pretiniekiem, saka ReTV Ziņu dienesta aptaujātie eksperti. Ikvienam ir tiesības otra viedokli uzklausīt vai neuzklausīt. Robeža tiek pārsniegta, kad viedoklis pārvēršas darbībā. “Nevajag aizmirst, kas ir demokrātija. Demokrātija ir vairākuma vara pār mazākumu, bet - kur tiek ievērotas mazākuma tiesības. Šajā gadījumā nevajag brīnīties, ka demokrātiskā sabiedrībā šīs tiesības, piemēram, tiem, kas nevakcinējas, lai pasargātu vairākuma tiesības, kuri vakcinējas un grib dzīvot veseli, tiek ierobežotas,” saka Filips Rajevskis, politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks.

Demokrātiskās valstīs dažādi ierobežojumi pastāv ikdienā, piemēram, likumi nosaka, ka nedrīkst pārdot alkoholu nepilngadīgajiem. Īpašos apstākļos ierobežojumu ir vēl vairāk, un tie ir stingrāki. “Kara laikā visus vīriešus mobilizē uz fronti, un, kas neiet, tos liek cietumā vai nošauj,” skaidro Filips Rajevskis.

Pandēmiju var salīdzināt ar karu, taču skaidri aptvert situācijas nopietnību traucē zinātnes prestiža krišanās - izskan arī šāds ekspertu salīdzinājums. Cilvēki vairs nepaļaujas uz faktiem, bet, piesedzoties ar vārda brīvību, tiražē sev pieņemamāku un vieglāk uztveramu informāciju. “Tiesības runāt noteikti ir visiem, bet problēma ir, ka mēs ne vienmēr spējam vairs atšķirt šos filtrus, mēs šiem filtriem arī vairs neuzticamies,” uzskata Aivita Putniņa, sociālantropoloģe.

“Kāpēc, lai mēs ticētu kaut kādam diriģentam, ko viņš stāsta par vakcīnām? Viņš nekad dzīvē neko nav darījis ar vakcīnām. Ja tu klausies ekspertos, kaut vai tas pats Uga Dumpis, viņš ir gan studējis, gan bijis Āfrikā, pandēmijās pirms vēl Covid-19 strādājis. Vajadzētu klausīties cilvēkos, kuri tiešām zina, par ko viņi runā, nevis tā saucamajos influenceros, cilvēkos, kuri ir varbūt populāri, māk skaisti runāt, bet viņiem šajā jomā pieredze ir absolūta nulle,” uzsver Mārtiņš Hiršs, demokrātijas pētnieks.

Ekspertu ieskatā pārprasta vārda brīvība un demokrātija ir iespēja internetā atrast apstiprinājumu jebkam, kam vēlamies ticēt. Pat viedoklis, ka Zeme ir plakana vai ka vakcīnās ir mikročipi, sapulcinās tūkstošiem piekritēju.