Autobraucēji dalās vairākās kategorijās. It īpaši, ja runa ir par vasaras riepu izvēli. Vieni sagaidīs to brīdi, kad saule sasniegs zenītu un karsēs uz nebēdu. Tad aidā uz tuvējo riepu servisu, kur izvēlēsies pirmās pa rokai esošās un savam budžetam atbilstošās. Otrie uzvilks jau pāris sezonas vecas riepas, jo vasarā taču neslīd – protektora dziļums svarīgs ir tikai ziemā un uz ledus! Trešie izvēlēsies vasaras riepas ignorēt un turpināt cauru vasaru ar braukt ar ne pirmā svaiguma ziemas riepām, kuras tā pat būtu jāizmet.

Diemžēl neviens no paņēmieniem nav ne drošs, ne izdevīgs, tāpēc prātīgākie autobraucēji jau laikus pieskata sev piemērotākās un naudas makam atbilstošākās riepas. Un kā noteikt, kuras tad ir tās īstās?

Vispirms laikam jāsāk ar to, ka gan ziemas, gan vasaras riepas sāk un beidz savu darbības efektivitāti pie vidēji septiņiem grādiem plusā. Tieši vidējiem, jo no rītiem un vakaros gaisa temperatūra parasti ir vēsāka, savukārt dienas vidus saules stari uzkarsē gan gaisu, gan ceļa segumu. Tātad prātīgi sagaidīt to brīdi, kad visas dienas griezumā gaisa temperatūra pārsniedz septiņu grādu robežu.

Šis nosacījums neattiecas tikai un vienīgi uz ziemas riepām ar radzēm – te noteikumi diktē lietu kārtību, kad un kāpēc šādām riepām jāatrodas garāžas plauktā. 

Izvēloties jebkuru lietu, viens no svarīgākajiem procesa cikliem ir savu vajadzību apzināšana. Dažam labam tas sagādā grūtības – vasara ir vasara un ceļš paliek ceļš. Pieejot lietai filozofiski, tā arī varētu teikt. Taču ceļi nu nepavisam nav viens otram līdzīgi.

Lieki piebilst, ka jāsāk ar riepu izmēru. Katram konkrētam modelim ražotājs ir paredzējis savu izmēru. Jā, populārākais vēl ar vien ir 15 vai 16 collu izmērs, taču arī te iespējamas neskaitāmas variācijas. Drošākais paņēmiens ir ieskatīties automobiļa tehniskajā dokumentācijā vai painteresēties pie savas markas oficiālā pārstāvja. Ja tomēr nošaujam greizi un izvēlamies ne savam auto atbilstošo izmēru variāciju, tad jārēķinās ar vairākām neērtībām – ātrāku riepu nodilumu, samazinātu saķeri uz ceļa un melojošu spidometru. Pietiekami liela motivācija, lai lieku reizi pārliecinātos par pareizu izmēra izvēli.

Latvijas vai pat Baltijas robežās ātruma indeksam nav tik noteicoša loma. Grozies kā gribi, bet Latvijā lielākais maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 110 kilometrus stundā un jebkurš riepas ātruma indeksu spēs šos parametrus nodrošināt.

Cita lieta, ja bieži plānojam ceļojumus ārpus Latvijas, kur ātruma ierobežojumi ir augsti vai nav nemaz. Nu kaut vai visu tik iecienītā Vācija, kur autostrādēs iespējams ieskrieties pat līdz 200 kilometriem stundā. Te gan būtu vērts izvēlēties premium klases riepas ar ātruma indeksu, kas nodrošina stabilitāti arī pie lieliem vai pat ļoti lieliem ātrumiem.

Nenoliedzami vajadzētu saprast vai esam ātruma cienītāji uz sausa un kvalitatīva asfalta, vai vairāk izvēlamies zemes ceļus. Arī te var atrast sev piemērotāko protektora zīmējumu un citus parametrus. Piemēram, kravnesības izturība. Ja neesam droši, ka zinām paši, kādas riepas mūsu ikdienas ceļiem būs piemērotākas, nekautrējoties to nāktos izstāstīt riepu pārdevējam, lai kopīgiem spēkiem izdarītu pareizo izvēli.

Viens no populārākajiem riepu izvēles veidiem ir dažādu neatkarīgu avotu veikti testi un to apskati. Taču ne vienmēr labākais un pareizākais risinājums būs izvēlēties tieši pirmās vietas ieguvēju. Riepu testi balstīti uz punktu sistēmu, kas sakrājas dažādu parametru apvienojumā. Uzvar tā riepa, kas tikusi pie lielākā punktu skaita, taču vai lielākais punktu skaits sasniegts arī tajās kategorijās, kas pašas svarīgākās ir tieši mums?

Ikdienas braukšanai droši vien svarīgākie parametri ir bremzēšanas ceļš gan uz slapja, gan sausa asfalta. Dažāda izmēra riepām šie rādītāji var būt atšķirīgi, taču pie ātruma 100 kilometri stundā uz sausa asfalta laba riepa spēs apturēt auto līdz 35 metriem, savukārt ne tik laba šo pašu darbību pamanīsies veikt pat par 15 metriem garākā ceļa posmā.

Ne mazāk svarīga pozīcija riepu testos ir automobiļa noturībai uz ceļa virsmas, jeb tā dēvētajai saķerei. Arī te ir plaša amplitūda, tāpēc pieejamas dažādas izvēles iespējas. Ja galvenokārt ceļš ved pa grants ceļu, tad nav īpaši liela jēga pārmaksāt par noturību lielā ātrumā uz sausa asfalta.

Daudzi no mums automobilī pavada lielu dienas daļu, līdz ar to komforts ir ļoti svarīga sastāvdaļa. It īpaši jau riepu trokšņu līmenim, kuru mēra decibelos un, kas atrodams uz uzlīmes jaunas riepas virspusē vai arī uz riepas sāniem.

Parasti trokšņu līmeņa atšķirības nav lielas, taču mūsdienu tehnoloģijas to ļāvušas samazināt līdz minimumam ir īpašiem trokšņu slāpētājiem. Tas ir kaut kas līdzīgs smalkam porolonam, kas izvietots riepas iekšpusē. Gluži kā amortizators riepām – šī skaņas barjera mazina gaisa vibrācijas un slāpē braukšanas laikā salonā dzirdamo troksni, šādi padarot salonu uz pusi klusāku nekā tad, ja tiek izmantotas parastās riepas. Troksni automašīnas salonā rada daudzi komponenti: vējš, braukšanas ātrums, ceļa stāvoklis, dzinēja un detaļu trokšņi, kā arī riepas.

Viens no galvenajiem iemesliem, kas rada riepu troksni, ir riepas gaisa dobuma rezonanse, ko rada riepas gaisa vibrācijas, kas tiek pārnestas uz automašīnas detaļām.

Arī šajā kategorijā varam gan ietaupīt, gan pārmaksāt. Ja mūsu rīcībā ir auto, kurš pats par sevi rada paaugstinātu troksni, tad izvēlēties riepas ar jauno SoundComfort tehnoloģiju ir lieka greznība.

Un, visbeidzot, vasaras riepu cena. Šis lielums vistiešākā veidā ir saistīts ar riepas izturību un kalpošanas ilguma parametriem. Tas ir viens no punktiem, kas nereti iekļauts daudzos riepu testos. Iespējams, pirmā brīdī izraudzītās un mūsu prasībām atbilstošās riepas cena šķiet pārlieku augsta. Taču visu nosaka mūsu pirkuma spēja atpelnīties ilgtermiņā. 

Vairāki riepu ražotāji ir tā pilnveidojuši riepas gumijas sastāvu, ka tas spēj pilnvērtīgi kalpot pat līdz piecdesmit procentiem ilgāk. Ne viens vien riepu tests iekļāvis tādu salīdzinājumu kā riepas izmaksas uz vienu nobrauktu kilometru. Un tieši šeit iespējams pamanīt, ka šķietami dārgāka riepa kopumā izmaksās jūtami lētāk. Viena nobrauktā kilometra cena var atšķirties pat vairākas reizes.

Lai kāda arī būtu mūsu izvēle, galvenais, lai ielās un ceļos mēs būtu drošībā. Lai neviens neapdraudētu ne sevi, ne apkārtējos. Automobiļa riepas ir tas, kas mūs savieno ar ceļu. Katras riepas nospiedums uz ceļa seguma nav lielāks par bērna plaukstu. Lai mūsu ceļi būtu tāli un droši, šīm četrām plaukstām ir jābūt nevainojamām. Aizmirstam par vecām, līdz galam nenobrauktām riepām. Vēl jo vairāk, ka regulāri ievērojot sezonas riepu maiņas laikus, arī naudas izteiksmē mēs būsi ieguvēji!