Vasara daudzām ģimenēm, kurās aug bērns ar īpašām vajadzībām, ir sarežģīts laiks. Vecākiem ir jāstrādā, bet bērnus ar veselības problēmām vienus atstāt nedrīkst. Katra ģimene šo problēmu risina, kā māk, bet viena kopēja piedāvājuma trīs vasaras mēnešiem mūsu valstī nav.
Trīspadsmitgadīgā Gintera mamma no Cēsīm šobrīd nestrādā, jo visu savu laiku velta dēla aprūpei. Puisis ir ļoti kustīgs, tāpēc viņu ne uz mirkli nedrīkst atstāt vienu. Vasara ģimenei ir ļoti saspringts laiks. “Es noteikti gribētu darbā, bet tagad nevaru, jo jādod brīvs omītei, mūsu lielajam atbalstam. Tā ir neiespējamā misija. Kurš darba devējs gan būtu gatavs nākt pretī un teikt - tu vari strādāt no pieciem līdz astoņiem vakarā, kas man būtu optimāli, nav jau tāda darba,” saka Gintera mamma.
Tikmēr par 11 gadus veco Martinu, kuram ir mācīšanās traucējumi, vasaras mēnešos rūpes uzņēmusies vecmāmiņa. Viņa saka, kamēr vecāki strādā, vienīgā iespēja ir nākt palīgā. “Vecākiem bērniņu nav, kur atstāt, ja nav ome. Tas mans mazbērns, es to daru ar prieku, bet iespēju robežās. Ļoti nepieciešams tāds pakalpojums kā bērnu dienas centrs, kāda skoliņa, kur vecāki varētu droši atstāt, samaksāt par brokastīm, pusdienām, un bērnu pieskatīs un arī veicinās viņa attīstību.”
Liepājniece Tatjana savu teju 11 gadus veco Timuru audzina viena. Puisēnam ir autiskā spektra traucējumi un vidēja garīgā atpalicība. Ikdienā viņš apmeklē speciālo skolu, kur ar viņu strādā zinoši speciālisti. Bet vasarā, kad mammai jāstrādā, Timuru pieskata auklīte bez īpašām zināšanām, kā rīkoties ja bērnam pēkšņi sākas lēkme vai saasinās citas veselības problēmas. “Es prasu tikai palīdzību trim mēnešiem, pat tas nav tā, ka - ņemiet manu bērnu, es tagad iešu staigāt vai vēl nezin ko. Es esmu gatava samaksāt naudu, bet lai mans bērns ir pieskatīts pie cilvēka, kuram ir specialitāte, kurš māk apieties ar tādiem bērniem,” pauž Timura mamma.
Viens no variantiem ir bērnus sūtīt uz vasaras nometnēm. Jau 30 gadus bērniem ar īpašām vajadzībām tādas rīko Latvijas Bērnu fonds. Šovasar esot plānotas 16 nometnes 320 bērniem. Fonda valdes loceklis Andris Bērziņš stāsta, ka ģimenes, kurās aug bērni ar veselības problēmām, šīs nometnes ļoti gaida. Tāpēc fonds ir pateicīgs ikvienam, kurš ziedo nometņu rīkošanai. “Tās ir divas nometnes. Viena nometne bērniem, otra – vecākiem. Viņi tās desmit dienas, protams, uztraucas, seko līdzi, kas notiek ar viņa bērnu, bet viņi var sevi sakopt, atjēgties.”
Labklājības ministrijā kādu vienotu recepti, kā aizpildīt vasaru ģimenēm, kurās aug bērni ar kādu saslimšanu, nevar ieteikt. Šo trīs mēnešu laikā esot jākombinē dažādi risinājumi.
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanās politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa: “Attiecībā uz bērniem ar īpašām vajadzībām, viena iespēja izmantot Atelpas brīža pakalpojumu, kādam mēnesim no vasaras laika kombinēt ar dienas centra vai dienas aprūpes centra pakalpojumiem, vai arī aprūpi mājās, par kuriem jāinteresējas pašvaldībā, kāds brīdi paliks uz vecāku pleciem.”
Tikmēr vecāki uzsver - bērnu invalīdu attīstībai ir ļoti būtiski ievērot ikdienas režīmu, šobrīd vasaras mēnešos tas ir teju vai neiespējami. Ģimenēm tas būtu milzīgs atspaids, ja valsts censtos rastu kādu iespēju, kā bērniem ar veselības problēmām arī vasarā nodrošinātu pieskatīšanas iespējas.
