Vecajam jumtam jāļauj aizbraukt. Azbesta šīferis ir bīstams

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā pētījuma aplēsēm, mājsaimniecībās joprojām atrodas ap miljons tonnu azbesta šīfera, kas uzskatāms par videi un veselībai bīstamu. Īpaši, ja tas tiek lauzts un dauzīts. Lai azbestu saturošie atkritumi tiktu apsaimniekoti atbildīgi un netiktu izmesti mežā, ministrija uzsākusi akciju “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt”, kurā trūcīgas un maznodrošinātas personas līdz 31. maijam var pieteikties azbesta šīfera nodošanai bez maksas. 

Pagājušā gada augusta vētra dažu sekunžu laikā simtiem ēku atbrīvoja no azbestu saturošā šīfera jumtiem. Kā skaidro VARAM šobrīd vēl nevarot pateikt cik tonnu šī materiāla savākts. 

VARAM pārstāve Rudīte Vesere: “Tas process faktiski ar to sadauzīto jumtu nomaiņu un azbestu saturošo atkritumu savākšanu vēl šobrīd notiek. Šobrīd apkopojam pēdējos zaudējumus, kas saistīti ar to, ka ir jāsavāc tie bīstamie atkritumi, kas veidojas vētras laikā.”

Ministrija gan aplēsusi, ka Latvijā joprojām esot ap miljons tonnu vecā, azbestu saturošā šīfera, kas esot kaitīgs gan cilvēkiem, gan dabai. Īpaši tas attiecināms uz tā lokšņu drupināšanu vai laušanu. Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis Ivars Vanadziņš: “Azbests ir viens no vislabāk pētītajiem kancerogēniem. Tā realitāte tiešām ir tāda, ka, sīkās šķiedras ieelpojot, tās paliek plaušās, tad ir tikai laika jautājums – vai cilvēks paspēj nomirt no kaut kā cita, vai sagaida savu azbesta izraisīto audzēju. Tik vienkārši un tik ciniski tas ir, un man tas katru reizi skaidri un gaiši jāatgādina.”

Jelgavas novada Cenu pagastā vairākām mājām jau uzlikts mūsdienīgs jumta segums, tomēr daudzviet redzams arī gadu desmitiem stāvējušais azbesta šīferis. Turklāt – tas ir ne vien uz ēku un šķūnīšu jumtiem, bet ar to siltinātas arī šķūnīšu sienas, vējtveri. Ar veco šiferi daudzviet aizsegti arī balkoni. ReTV uzrunātie iedzīvotāji neapstrīd, ka tas nav veselībai draudzīgs segums, tomēr jumtu nomaiņa notiekot lēnāk nekā gribētos, jo izmaksas ir augstas. 

Šobrīd atkārtoti lietot veco šīferi ir aizliegts.Tāpat kā vienkārši to izmest, bet – ko ar to darīt –, daudzi nemaz īsti nezinot. Azbestu saturošo materiālu Latvijā pieņem 18 vietās. Tikai apglabāšanas izmaksas vien ir ap 200 eiro par tonnu, bet nepieciešams arī speciāls transports. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina: “Tas ir stāsts par to, ka azbests, tajā brīdī, kad mēs to sadalām, tas izdala putekļus. Šie putekļi var ļoti ilgu laiku – faktiski vairākas dienas atrasties gaisā. Ja azbests nonāk neatbilstošā busiņā, tad visas tās vielas saglabājas gan tajā busiņā, gan to cilvēku plaušās, kuri to mēģina pārvadāt.”

Lai palīdzētu atbrīvoties no vecā šīfera, VARAM šomēnes uzsākusi kampaņu “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt, kurā trūcīgas un maznodrošinātas personas azbesta šīferi var nodot bez maksas. Vesere: “Pirmajā brīdī, kad pagājušajā gadā tika uzsākts pētījums, likās, ka tā situācija ir tāda, ka diezgan maz jau būs to jumtu, bet faktiski to ir ļoti, ļoti daudz. Tas sadalījums, kas ir starp plānošanas reģioniem veidots, ir balstīts tieši uz tiem rezultātiem, cik tad kur to jumtu ir. Kā izrādās, visvairāk to ir Vidzemes pusē.”

 No vienas mājsaimniecības, uzrakstot iesniegumu VARAM, var pieteikties viens pretendents. Nodot apglabāšanai, var ne mazāk kā 0,2 tonnas, bet ne vairāk kā trīs tonnas azbesta šīfera. Kopējais finansējums atbalsta programmai ir 350 tūkstoši eiro, apmaksāta tiek gan šīfera transportēšana, gan apglabāšana.