Vecas automašīnas ir tēriņi. Senas – tā ir pareiza investīcija

Kopš ne tik seniem laikiem Latvijā un ne tikai Latvijā ir uznākusi mānija dižoties ar senāka gada gājuma transporta līdzekļiem. Nē, ne ar vēsturiskajiem spēkratiem, kas izpelnījušies izbrīnu, cieņu un vērtību. Pārsvarā priekšroka tiek dota padomju laika braucamrīkiem vai kaut kam tādam, ko pie lauku gastronoma var ieraudzīt teju vai katru dienu un ne vienā eksemplārā vien.

Iespējams, kāds saklausījies veiksmes stāstus, kuros no metāllūžņiem izcelts aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu automobilis pēc restaurācijas darbiem nonācis izsolē par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro.

Tādi gadījumi patiešām ir. Varētu teikt – šādi gadījumi nav nekāds retums. Profesionāli restaurēts 1972. gada Porsche Vācijas veclaiku automobiļu izsolē var tikt pārdots pat par pāris simtiem tūkstošu eiro. Taču te ir daži priekšnoteikumi, bez kuriem darījums nenotiks – profesionāla restaurācija, kas varētu izmaksāt divu jaunu automobiļu cenā, īstais brīdis un īstais modelis, kurš spēj radīt par sevi interesi.

Kā būt un dzīvot tālāk tiem, kam auto saglabājies vēl no pagājušā gadsimta? Kādos gadījumos tie ir milzu izdevumi un, kādos tā ir investīcija vecumdienām? To vislabāk zina stāstīt nozares speciālisti!

Pēdējo gadu un pat nedēļu laikā ekonomikai neklājas viegli, bet inflācijas līmenis pārsniedz saprāta robežas – pirmajā Ukrainas kara gadā tā sasniedza pat 22 procentus. Tādēļ vēl un vēl nākas meklēt atbildi uz jautājumu: ko darīt, lai saglabātu finanšu līdzekļus un to pirktspēju? Efektīvs, kaut arī pirmajā mirklī pārsteidzošs risinājums – lietotas automašīnas iegāde. “Ilgstoši strādājot ar lietotiem auto, mēs esam novērojuši, ka ir automašīnu modeļi, kuri labi saglabā savu vērtību un vienmēr ir pieprasīti. Ja radīsies vajadzība, šādu mašīnu jūs varēsiet viegli pārdot par labu cenu,” stāsta Edgars Cērps, Baltijā lielākā lietotu auto tirgotāja Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. 

Aizvadītajā desmitgadē inflācija ir sasniegusi 44,8 procentus, proti, 100 eiro 2014. gada aprīlī pirktspēja 2024. gada martā ir 144,80 eiro.  “Ja nauda zaudē savu vērtību, cilvēki cenšas to kaut kur ieguldīt. Pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc lietotām automašīnām palielinājās, un mums ir novērojumi par to, kuri auto zīmoli un modeļi ir laba investīcija,” skaidro E.Cērps. 

2022.gadā žurnāls Forbes publicēja pētījumu, kurā pēc investīciju atdeves datiem, apkopoti auto modeļi, kuri varētu būt labi investīciju objekti. “No mūsu reģionā populārākajām markām šajā topā iekļuvuši, piemēram, Mercedes-Benz 200SE-W126 (izlaiduma gadi 1986 – 1991), BMW 633CSi – E24 ar manuālo ātrumkārbu (izlaiduma gadi 1978 - 1984), BMW 540i – E34 (izlaiduma gadi 1992 - 1996). Tiesa, šie auto jau ierindojami retro kategorijā un lielākoties tiek iegādāti kā kolekciju modeļi, nevis transportlīdzekļi, ar kuriem ikdienā pārvietoties satiksmē,” stāsta E.Cērps. 

“Balstoties uz mūsu novērojumiem, lietoto auto pircēji arī Latvijā ir pietiekami praktiski, un nereti izvēlas auto nevis kā vienkāršu preci, bet kā ērtu pārvietošanās līdzekli, kurā saskata potenciālu salīdzinoši lēnam tā vērtības kritumam. Tā, piemēram, populāras ir dažādas Toyota Land Cruiser modifikācijas un atsevišķi Hyundai markas modeļi, kas ir ļoti piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem, un to cena laika gaitā ir salīdzinoši nemainīga vai, reizumis, pat pieaugoša,” skaidro E.Cērps, piebilstot, ka būtisks faktors ir arī to salīdzinoši zemās uzturēšanas izmaksas, kas palielina to popularitāti lietotu automašīnu pircēju vidū.

Jaunu automašīnu ražošanai nepieciešamo mikroshēmu deficīts stimulē pieprasījumu pēc lietotiem auto. Lielākie ražotāji, piemēram, General Motors, Honda un Nissan, ziņo par būtisku ražošanas un jaunu mašīnu pārdošanas kritumu šā deficīta dēļ. Tas pagaidām nemazinās, tādējādi papildus palielinot pieprasījumu pēc lietotiem automobiļiem. 

Jaunas automašīnas parasti pērkam, jo vēlamies izvairīties no bojājumiem un ieguldījumiem remontā. Taču ir svarīgi atcerēties, ka jauni auto zaudē savu vērtību brīdī, kad izbrauc no salona: pirmajā gadā pēc pirkšanas – aptuveni 20 procentus no vērtības, vēl 15 procentus katru gadu pirmos četrus vai piecus ekspluatācijas gadus. Piecus gadus veca mašīna ir zaudējusi aptuveni pusi savas vērtības. 

Tas gan nepavisam nav aicinājums izvairīties no jauniem transporta līdzekļiem. Ja neviens tos nepirks, tad nebūs arī lietoto – tiem gluži vienkārši no kaut kurienes jārodas. Taču tad, kad jaunu automobili atļauties nespējam, ir prātīgi izanalizēt tirgus tendences un izvēlēties ne to braucamrīku, kas konkrētā brīdī ir populārāks, bet to, kam pēc gada, diviem vai pat pieciem atlikusī vērtība saglabāsies maksimāli augsta.

Plaša patēriņa prece izdevīgs pirkums var būt tikai īslaicīga investīcija. Ātrāk vai vēlāk konkrētā marka un modelis pārpildīs tirgu un šādu auto būs ne tikai neiespējami pārdot par pietiekami augstu cenu – to būs maksimāli grūti pārdot vispār.

Iespējams, kādam vectēva šķūnītī jau gadu desmitus neizmantots atrodas šķietami neinteresants spēkrats, taču steigt to nodot metāllūžņos nevajadzētu. Iespējams tieši šo auto cītīgi meklē kāds restaurators vai kolekcionārs.

Skaidrības labad gan jāsaprot, ka investīcijas senāka gada gājuma spēkratos nevajadzētu jaukt ar izdevīgu ikdienas braucamrīka pirkumu. Mūsu straujajā dzīves ritmā ļoti svarīga ir drošība, ko spēj nodrošināt modernās tehnoloģijas. Diemžēl 1991. gada automobilis te būs bezspēcīgs. 

Ja nespējam ieguldīt gana lielus līdzekļus vēsturiskā spēkratā, atstājot to kā brīvdienu vai pat kolekcijas auto, tad priekšroku būtu jādot tam automobilim, kuru konkrētajā brīdī lietoto braucamrīku tirgu var atrast ar visjaunāko ražošanas gadu un, kurš atbilst mūsu iespēju budžetam!