Vecgada skrējieni vienlaikus ir arī labdarības akcijas

Tautas ticējums vēsta – kā veco gadu pavadīsi, tā jauno sagaidīsi. Lai jaunais gads būtu pēc iespējas aktīvāks, daudzās pilsētās popularitāti ieguvuši Vecgada un arī Jaunā gada skrējieni. Daudzviet līdztekus fiziskām aktivitātēm un kopā būšanas priekam Vecgada skrējieni vienlaikus ir arī labdarības skrējieni. Šāda tradīcija ir arī Ķekavā. 

Aizejošo gadu pavadīt ar skrējienu Ķekavā aizsāka jau pirms vairākiem gadiem. Atšķirībā no sporta sacensībām te piedalīties var gan lielie, gan mazie. Lielākā nozīme ir ģimenes kopā būšanai un atbalstam.

Vecā gada pavadīšanas un Jaunā gada sagaidīšanas skrējieni pēdējos gados kļuvuši populāri daudzviet, īpaši Zemgalē un Pierīgā. ReTV uzrunātie smej, ka tādējādi cer ātrāk sagaidīt jauno gadu, varbūt vismaz gada pēdējā dienā izpildīt jaungada apņemšanos – būt aktīvākiem.

Daudzviet līdztekus skriešanas priekam ar Vecā gada skrējieniem tiek vākti arī ziedojumi. Arī Ķekavas skrējiens citus gadus bijis labdarības skrējiens, tomēr šogad tas esot tikai “Rūķu skrējiens”, kurā var piedalīties un sev atbilstošu distanci atrast ikvienā vecumā. Ķekavas novada pašvaldības Sporta aģentūras direktore Dace Cīrule: “Ar zināmām reorganizācijām mūsu novadā sagatavojāmies rūķu skrējienam, bet labdarības nepaspējām noorganizēt.”

Kā ReTV skaidro pasākuma organizatore Dace Cīrule, citkārt ķekavnieki labprāt ziedojuši savā novadā esošajai dzīvnieku patversmei. “Esam atbalstījuši mūsu novadā arī jāšanas sportu, kur cilvēki ziedoja mūsu skaistajiem zirgiem dažādiem sveicieniem, bet šogad tiešām... labosimies.”

Arī ReTV uzrunātie pasākuma dalībnieki teic, ka visbiežāk ziedojot dzīvniekiem. Piedaloties lielajās labdarības akcijās, neraugoties uz to, ka dažu brīdi šķiet, ka aicinājumi ziedot, īpaši gada nogalē, gāžas pāri kā lavīna. Esteres tētis Matīss: “Bērni, “Enģeļi pār Latviju” – tas vienmēr mūs aizkustina. Arī “Dod pieci”akcija mums ir tāda iecienīta. Iesaistāmies un arī bērniem mācām, ka ir jāatbalsta tie, kuriem vajag vairāk.”

ķekavnieki Sandra un Kristers: “Tas ir aizvien vairāk un vairāk manāms, bet mēs esam tik sirsnīgi cilvēki, ka nevaram atteikt viens otram, palīdzam. Tāda laikam ir mūsu latviešu daba.”