Vecuma pensijas minimālais apmērs neatbilst Satversmei

“Mūsu paaudzei laikam jāpierod pie tā, ka mēs šai valstij neko neesam devuši un ka mums nekas nepienākas,” tik skarbus vārdus pensiju sistēmai velta valmieriete Daila Goba, kura jau gadiem kopā ar citiem pensionāriem biedrībā “Valmieras pilsētas pensionārs” cīnās par pensiju paaugstināšanu līdz cienījamam līmenim.

Daila Goba pauž, ka minimums tiks palielināts līdz 163 eiro (tagadējo 80 vietā). Viņa bilst, ka nekur nav teikts, kā tas skars pensijas saņēmējus – vai celsies arī pārrēķins. “No rokas mutē, no pensijas līdz pensijai,” tiek uzsvērts un turpināts, ka dzīves dārdzība ceļas.

Šāds Satversmes tiesas spriedums panākts tikai pateicoties tiesībsargam Jurim Jansonam. Labklājības ministrijas centieni kaut ko darīt lietas labā līdz šim palikuši tikai varas gaiteņos. Tiesa nolēmusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam. Artūrs Kučs, Satversmes tiesas tiesnesis, pauž, ka Satversmes tiesa secinājusi, ka likumdevējs neesot noregulējis būtiskākos ar minimālo pensiju saistītos jautājumus. Viņš uzsver, ka pensijas minimālais apmērs nav noteikts, aizsargājot cilvēka cieņu.

Pieteikumu par vecuma pensijas minimālā apmēra neatbilstību, Satversmes tiesai iesniegusi Augstākā tiesa un Tiesībsargs Juris Jansons. Savu nostāju laikā, kad tiesa šo jautājumu skatīja, sniedza arī Latvijas pensionāru federācija. Aija Barča stāsta, ka esot gandarīti, ka tika skatīts minimālās pensijas apjoms.

Tas, vai pensionārs var izdzīvot, ir atkarīgs no daudziem faktoriem: veselības stāvokļa, atbalsta no bērniem, dzīves vietas. Jāpiebilst, vidējā pensija valstī ir aptuveni 350 eiro. Valmieriete Daila Goba atzīst, ka lielu atbalstu pensionāru dzīves uzlabošanā sniedz arī pašvaldība, kurā tas dzīvo, taču ne visas vietvaras ir pietiekoši turīgas.

Satversmes tiesas spriedums nav apstrīdams un stājas spēkā sprieduma pasludināšanas brīdī. Tagad Saeimai un valdībai būs jāmeklē līdzekļi, lai īstenotu Satversmes tiesas lemto.