Apsekojot un veicot tehnisko ekspertīzi 140 daudzdzīvokļu mājām Ogrē, 20 no tām konstatētas plaisas nesošajās konstrukcijās vai to savienojumu vietās.
SIA “Ogres Namsaimnieks” Ēku apsaimniekošanas departamenta vadītājs Mārtiņš Kaiva pauž: “Pārsvarā tās ir konstatētas kāpņu telpām, bet ir arī, piemēram, virspamatam, kur pamats savienojas ar nesošajām ārsienām.”
Ogrēnietis Andris daudzīvokļu mājā Ausekļu ielā dzīvo kopš mājas uzcelšanas 1986. gadā. Kā pats saka, ir kā tāds mājas pussaimnieks sabiedriskā kārtā. Ikdienā viņš uzmana mājas tehnisko stāvokli.
Andris Balodis: “Redzam, ka tās konstrukcijas visas dzelzbetona nav mūžīgas. Un ar laiku jau visam, kā saka, ir savs nodilums, un sākām taisīt. Mēs jau šo to no ārpuses darām – redzat, te siltinājām plaisas, redzat, ka veras vaļā tās savienojuma vietas. Sevišķi grūtības ir ar koridora daļu, jo ir krasas temperatūras maiņas.”
Kopš 1995. gada, kad stājās spēkā privatizācijas likums, reizē ar īpašumu jaunie īpašnieki ieguva arī pienākumu rūpēties ne tikai par savu dzīvokli, bet arī kopīpašumu, piemēram, kāpņutelpām, liftu, balkoniem un jumtu. Andra māja un vēl 19, kurās tika konstatētas bīstamās plaisas, uzstādīti lineāli, kas veic tā saucamo plaisu monitoringu.
“Tiek uzstādīti lineāli vai plaknes, vai leņķa lineāli, kā arī ģipša uztriepes. Trīs tādi veidi, kā var pārbaudīt, vai plaisām dinamika ir novērojama vai nav. Ģipša uztriepes tikai iekštelpās, jo ģipsis pret ūdeni nav pārāk izturīgs, savukārt, šos lineālus var likt gan iekšpusē, gan ārpusē. Tālāk tad reizi mēnesī būvinženieris atbrauks, nofotografēs plaisas un vēros, ir tur izmaiņas, vai nav,” skaidro Mārtiņš Kaiva SIA “Ogres Namsaimnieks” Ēku apsaimniekošanas departamenta vadītājs.
Valsts kontrole 2019. gada nogalē veica revīziju par ēku atbilstību drošības prasībām un secināja, ka pēc denacionalizācijas 90. gadu vidū daļa daudzdzīvokļu ēku ir nolietojušās tiktāl, ka tajās uzturēties nav droši. Arī Ogrē mājas maksimālo kalpošanas ilgumu sasniegs tuvāko 10–20 gadu laikā. Skaidrojot, kādēļ nami ir tik sliktā stāvoklī, Valsts kontrole min vairākus iemeslus. Viens no galvenajiem – dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par to, ka jārūpējas par visu ēku kopumā, nevis tikai sava dzīvokļa labiekārtojumu. Arī finansiālās iespējas ir nepietiekamas.
Andris norāda, ka mājas iedzīvotāji ik mēnesi maksā papildu 15 eirocentus pie apsaimniekošanas maksas, lai veidotu mājas uzkrājumu plānotajiem darbiem. Ogres namsaimnieks norāda, ka plaisu monitoringa pirmie rezultāti būs pieejami tuvāko trīs mēnešu laikā, un attiecīgi tie arī noteikts tālāko rīcību, vai un kādi darbi attiecīgi katrā no mājām būs jāveic.
