Pirms pieciem gadiem Bauskas novada pašvaldībai piederošajai 1,4 kilometrus garajai Elejas ielai, kas ir sākums vairāk nekā septiņdesmit kilometrus garajam reģionālajam autoceļam P103-Bauska-Dobele, tika veikti virskārtas remontdarbi. Garantijas laiks beidzas šā gada jūlijā, bet tik ilgi gan remontētā virskārta nav izturējusi. Ceļš jau pirms diviem gadiem sācis plaisāt. Tas atgādina noirušu zeķi.

Būvdarbus veica SIA “Lemminkainen Latvija”, ko tagad pārņēmis uzņēmums “YIT Infra Latvija”. Sazināties ar būvniekiem gan neizdevās, bet vēstulē Bauskas domei uzņēmējs norāda, ka plaisu rašanās cēlonis nav saistāms ar būvuzņēmēja veikto darbu kvalitāti, tāpēc būvuzņēmējs nevar uzņemties garantijas laika atbildību par zemākajiem ceļa konstrukcijas slāņiem un to atbilstību slodzēm, bet neatkāpjas no savām saistībām attiecībā uz veikto darbu.

Pirms remontdarbu uzsākšanas tranzītielas apsekošanu veikuši arī “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvji, tomēr tagad uzņēmums norāda, ka visa atbildība jāuzņemas pasūtītājam - Bauskas novada domei.

“Tanī brīdī nekas neliecināja, ka nestspēja nebūs pietiekoša. Kopā dzīvojam. Ja speciālisti redz, ka pašvaldības speciālisti, kuriem ikdienā tā pieredze ar remontdarbiem vai šādiem būvdarbiem nav tik liela; ja redz, ka viens kļūdās un uz šīm kļūdām neaizrāda, tad te mēs esam – tur, kur mēs esam,” saka Jānis Feldmanis, Bauskas novada pašvaldības administrācijas pārstāvis.

Tikmēr projektētāji - uzņēmums “Projekts 3” - skaidro, ka šis nebūt nav vienīgais šāds gadījums.

SIA “Projekts 3” ceļu nodaļas vadītājs Ilmārs Gorda pauž: “Redziet, kas par problēmu. Tā valsts ir nabaga valsts, kas nevar atļauties normāli sataisīt ceļus - pilnu konstrukciju izbūvēt. Līdz ar to notiek knapināšanās. Taupīta nauda un saglabāta apakškārta, kas refleksē tālāk uz dilumkārtu jeb augšējo kārtu pēc pāris gadiem. Viennozīmīgi apgalvot, ka tāda tendence ir visā valstī un visos objektos nevar. Ir arī veiksmīgi gadījumi, bet ir arī tādi, kur tās plaisas nāk ārā.”

Elejas ielas remontdarbu kopējās izmaksas ir 327 405 eiro, no kuriem gandrīz 230 000 ieguldījusi Satiksmes ministrija. Ministrija gan piekrīt, ka knapināšanās notiek, un naudas visiem nepieciešamajiem remontiem nepietiek, bet par tās izlietojumu atbildīga esot tikai pašvaldība.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks Klāvs Grieze: “Tas finansējums tika piešķirts, bet darbu veida izvēli izdarīja pašvaldība. Tātad pašvaldība kā atbildīgais par šo ielu ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā slikto stāvokli, kas ir viens no kritērijiem līdzfinansējuma piešķiršanai no Satiksmes ministrijas puses, kaut kas ir jādara, un pašvaldība ir izdarījusi izvēli segumu atjaunot.”

Tranzītielas ir vairāk nekā piecdesmit pašreizējos novados. Ik gadu atbalstīti tiekot ap desmit projekti. Šogad līdzfinansējums tranzītielu remotdarbiem no SM paredzēts ap diviem miljoniem eiro.