Vēl daudz darāmā, lai kultūras iestādes būtu pieejamas visiem

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks atrodas ratiņkrēslā, ir neredzīgs vai nedzirdīgs, katram sabiedrības loceklim ir tiesības pilnvērtīgi piedalīties jebkādos kultūras pasākumos. Kā to panākt un kas jāņem vērā pasākumu organizatoriem, diskutēja eksperti Cēsu novada Kultūras forumā. 

Neredzīgā cēsniece Beāte Brinugle Cēsu kultūras forumu ieskandināja ar kompozīciju, kuru viņa radījusi kopā ar draugu – citu neredzīgo cilvēku. Meitene ReTV uzsvēra, ka viņa kopā ar suni pavadoni regulāri apmeklē dažādus kultūras pasākumus, kā arī pati rada kultūru, spēlējot kokli, ērģeles un darinot dažādus rokdarbus. “Bieži vien problēma ir pašos cilvēkos ar invaliditāti. Es uzrunāju daudzus savus vājredzīgos, neredzīgos cilvēkus. Ai, nu, ko tad es tur braukšu, ko tad es to suni ņemšu… Daudzi izvēlas ņemt cilvēku asistentu un neņemt suni. Tā ir liela cilvēku kļūda.” 

Beāte dalās pieredzē, ka, apmeklējot pasākumus, kultūras iestādēs strādājošie vienmēr bijuši atsaucīgi un laipni. Darbinieki palīdz atrast vietu zālē, arī biļetes cilvēkiem ar invaliditāti ir lētākas. “Vidzemes koncertzālē nāku uz koncertiem. Ja man nav asistenta, atnāku tikai ar suni pavadoni, varu garderobē pieiet un pajautāt, izstāstīt, kāda situācija. Kad pērku biļetes, saku, ka būšu ar suni pavadoni, labi, tad dosim vietu rindas malā.”

Tikmēr režisore Elīna Apsīte, kura bērnību pavadījusi kopā ar ratiņkrēslam piesieto leģendāro cimdu adītāju Jeti Užāni, norāda, ka, veidojot jebkādu kultūras norisi, viņai būtiskākais ir pret visiem dalībniekiem izturēties kā līdzvērtīgiem. Režisore norāda, ka mūsdienās ikvienu no mums var uzskatīt par cilvēku ar īpašām vajadzībām, tieši kultūra ir spēks, kas mūs visus vieno. “Mums katram ir citas vajadzības, kāpēc vispār atrodamies kultūras pasākumā. Visi iekļaujamies. Cilvēki, kuri runā vienā vai citā valodā, kuri ir vājredzīgāki vai asredzīgi, kuriem ir labāka redze vai ne tik laba. Citam ir absolūtā dzirde un liekas – es nevaru izturēt to mūziku. Tam, kuram parasta dzirde, liekas ļoti normāla mūzika.”

Tikmēr Invalīdu un viņu draugu apvienības “Aperions” pārstāvis Jurģis Briedis ReTV norāda, ka Latvijā vēl ir daudz darāmā, lai dažādas kultūras iestādes būtu ērti pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Pat tad, ja telpas cilvēkiem ar invaliditāti kultūras pasākumu apmeklēšanai vairāk vai mazāk ir pieejamas, par vides pieejamību, lai šie cilvēki paši varētu kultūru radīt, iespējams runāt tikai atsevišķās vietās.


Foto: Freepik; ilustratīvs