Vēl septiņus gadus cauri Bauskai trauksies kravas auto

Apvedceļš apkārt Bauskai, kas ļautu pilsētu atslogot no kravas transporta, esot ticis plānots jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Līdz ar robežu atvēršanu, 21. gadsimtā autoplūsma palielinājās vēl vairāk. Tolaik Satiksmes ministrija (apmaiņā pret bruģētu celiņu un vēl dažiem infrastruktūras uzlabojumiem uz tranzītielas) panākusi, ka kravas auto ceļš ved cauri pilsētai.

Bauskas kultūras mantojuma komisijas loceklis Māris Skanis saka: “Tas būšot pagaidu risinājums līdz 2018. gadam. Ir pagājuši vēl divdesmit gadi, un joprojām nekāda risinājuma nav. Šis ir pilsētas vēsturiskais centrs, kur šīs maģistrāles dēļ ir nojauktas ēkas. Rātslaukumā nevar notikt nekādi pasākumi.”

Diennaktī cauri pilsētas centram izbrauc ap 35 000 auto, no kuriem ap 30% ir kravas auto, kas rada papildus netīrību un apgrūtina gan tūristu, gan iedzīvotāju kustību. Tranzītiela ar radītajiem trokšņiem, kas, ievērojot distanci, īsti neļauj pat sadzirdēt runātāju, tūrisma attīstību nekādi neveicina.

Uģis Sauka baušķenieks, SIA “Vides serviss” vadītājs pauž: “Tās ir papildus izmaksas pilsētai, kas saistītas ar infrastruktūras degradāciju šīs satiksmes rezultātā.”

Aptaujātie veikalu pārstāvji teic, ka centra atslogošana no kravas transporta plūsmas viņu biznesa iespējas tikai uzlabotu, jo gājējiem būtu vieglāk nokļūt tirdzniecības vietās. Savukārt kafejnīcas “Taverna” pārstāvis Andis Kaspars, kurš savu komentāru atsūtīja īsziņā, raksta, ka pašreiz no “fūristiem” ieguvuma neesot, jo kravas auto nav stāvvietu pilsētas centrā. Tomēr, viņaprāt, galvenā problēma esot nepareizi organizēta satiksme, nepareizi izplānotas gājēju pārejas.

Tikmēr biedrība “Bauskas vecpilsēta” pirms mēneša uzsākusi parakstu vākšanu portālā manabalss.lv, lai aktualizētu ieilgušā jautājuma atrisināšanu līdz ar dzelzceļa mezgla izbūvi “Rail Baltica” projektā.

Māris Skanis: “Šis koridors ir viens dzelzceļam un autotransportam. Arī perspektīvā apvedceļa tilts atradīsies tajā pašā vietā, kur būs dzelzceļa tilts. Publisko personu finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka mērķis ir jāsasniedz ar mazākajiem līdzekļiem.”

Satiksmes ministrijā skaidro, ka izmantot pagaidu ceļus, kas tiks izveidoti dzelzceļa mezgla būvniecības vajadzībām, nevarēšot, jo tilts pār Mēmeli šajā gadījumā nemaz netikšot būvēts. Pagaidu ceļi neatbilst pastāvīgu brauktuvju normatīviem. Arī savienot abus projektus neesot iespējams.

Autoceļu attīstības koncepcijā 2020.-2040. gadam apvedceļš Bauskai gan esot paredzēts.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns pauž: “Stratēģijā jau 1. posmā, trešajā attīstības virzienā ir paredzēts A7 pilna rekonstrukcija un pārbūve par ātrgaitas ceļu. Tajā skaitā apvedceļa izbūve gan Iecavai, gan Bauskai.”

Pārbūves kopējās izmaksas tiek lēstas ap 350 miljoniem eiro. Varianti, kur šādu naudu ņemt, esot vairāki, tostarp arī privātā - publiskā partnerība, bet, kā tas īstenosies, vēl neesot zināms. Pašlaik plānots, ka atslogot Bauskas centrālo ielu varēs pēc 2028. gada.