Vēlēšanu gadā pašvaldības spiestas taupīt: sola mazāk remontēt un būvēt

Reformas gada budžetus steidz pieņemt pašvaldības. Diskusijas par to, kā taupīt vai kam tērēt vairāk, notiek attālināti. Rēzeknes novadā 2021. gada budžets jau pieņemts. Šobrīd vēl teritoriāli lielākajā Latvijas novadā plāno iekasēt 28, bet tērēt - 36 miljonus eiro. Izrādās - ar to nepietiek.

Valsts atņēmusi “kumosu” no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet pašvaldībām jāizmaksā lielākas minimālās algas, lielāks garantētais iztikas minimums. Pretī tās saņem arī mazākas dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pauž: “Piemēram, iepriekšējā gadā no pamatbudžeta mēs bijām atvēlējuši gandrīz vienu miljonu eiro, lai sakārtotu lauku ceļus, kas ir atbalsts arī ekonomikas aktivizēšanai un konkrētiem komersantiem atsevišķas teritorijās. Diemžēl šāda programma šajā gadā nebūs.”

Arvīds Kucins, Daugavpils novada domes priekšsēdētājs, atzīst, ka galus kopā savilkt var, taču, kā būs nākotnē – to nezinot. Viņš uzsver: “Dzīvosim - redzēsim. Arī investīcijām gribētos vairāk, jo tur trīs reizes vairāk pieprasījumu nekā mēs varam atļauties.”

Daugavpils novadā atzīmē, ka labprāt vairāk aizņemtos, taču aktuālie aizņemšanās noteikumi pašvaldību neapmierina. Aizņēmumi un galvojumi ir tas, uz ko aicina Finanšu ministrija.

Inta Komisāre, Finanšu ministrijas pārstāve: “Ja mēs skatāmies uz aizņemšanās iespējām, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, tad 2021. gadam ir vairāk papildus mērķu, kas ir pievienoti.”

Katra pašvaldība drīkstēšot aizņemties vienam 400 tūkstošu eiro vērtam projektam, kura realizēšanai nevajadzēs pašu līdzfinansējumu. Krāslavā, piemēram, tagad nevar izvēlēties - šo summu atvēlēt skolām vai tilta pār Daugavu remontam.

Krāslavas novada priekšsēdētājs Gunārs Upenieks ir uztraucies par vietējiem būvniecības uzņēmumiem - vai tiem pietiks darba. Vasarā pieaugs vēl citi pabalsti, tāpēc pašvaldības cer uz lielāku atbalstu no valsts arī to izmaksāšanai.

Gunārs Upenieks: “Ko mēs esam lūguši? Sociālā pakete, mēs zinām, Latgalē būs vislielākā. [Priekšlikums būtu] kompensēt no valsts to pieaugumu. Vai no Covid-19 naudām, vai Labklājības vai pašvaldību ministrijas, mums vienalga.”

Šo Finanšu ministrija vēl nekomentē, bet sola, ka drīzumā valdībā lems par 5 miljonu eiro vērtu dotāciju piešķiršanu 33 nabadzīgākajām pašvaldībām. Lielākā daļa no tām nokļūs Latgalē - 4,3 miljoni eiro vien paredzēti šī reģiona pašvaldībām.