Ventā ielaiž lašu mazuļus

Venta ir viena no Latvijas lašupēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, ik gadu tajā tiek ielaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Viena no vietām, kur tie uzsāka savu patstāvīgo dzīvi, bija Kuldīgā esošais Ventas posms netālu senā velvju tilta. 

Lēnām līkumojot gar Ventu, labāko vietu mākslīgi audzēto lašu mazuļu ielaišanai upē meklē zivju audzētavas “Pelči” darbinieki. Audzētavā laši ir pavadījuši pusotru gadu. Līdz pusgadam tie dzīvo ikra stadijā, pēc tam 12 mēnešos izaug prāva sprīža garumā un ir gatavi doties lielajā dzīvē. “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāles “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis: “Viņš ļoti ātri tiks jūrā, pieņemsies spēkā un izmēros. Pēc trim, četriem no pieciem līdz 10 kilogramiem. Tas ir mazākais svars, kad atgriezīsies upē savā dzimtenē.”

Šoreiz Venta Kuldīgas novada pašvaldības teritorijā kļūst bagātāka ar 4 445 lašu mazuļiem. Lai papildinātu zivju resursus, līdzekļi gūti Valsts Zivju fondā. No 2017. gada Kuldīgas novada pašvaldība posmā no velvju tilta līdz Abavas ietekai Ventā organizē licencēto makšķerēšanu.  Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone: “Izstrādājot jauno nolikumu no 2022.- 2026. gadam, lašus vairs nav atļauts paturēt, tikai taimiņus. Lai uzlabotu tieši lašu daudzumu Ventā, mēs arī šai programmai pieteicāmies.”

Lašu un taimiņu ielaišanu upēs paredz arī valsts atbalsta programmas. Ventā dažādos posmos ar pārtraukumiem tā sākta jau pirms mēneša. Valsts vides dienesta pārstāvis Jānis Sprugevics: “Ir noteikta ūdens temperatūra. Uznākot aukstumam, arī ūdens nedaudz padziest, tad atkal sagaida, kad temperatūra normalizējas, lai zivij nebūtu termošoks tajā brīdī, kad no vienas ūdens temperatūras uz otru viņa aiziet.”

Šogad Ventā tiks ielaisti gandrīz 154 000 lašu un 75 000 taimiņu mazuļu. Tomēr, neskatoties uz to, lašu skaits Ventā joprojām ir apdraudēts. Kopš 2004. gada “BIOR” Ventā veic uzskaiti, tā rāda lejupejošu tendenci. Kādi ir iemesli? Pirmkārt, lašu mazuļiem ceļš līdz jūrai un izdzīvošana ir liels pārbaudījums. 

Tiem lašiem, kuri ir izdzīvojuši un atgriezušies, ir apdraudētas nārsta vietas – Ventas straujteces aizaug arvien straujāk, ūdens kļūst lasim par siltu. Lai tiktu tālāk, jāpārvar rumba, kas bieži vien zemā ūdens līmeņa dēļ neizdodas. Kopš 2019. gada lašu mazuļi augšpus rumbas uzskaitēs vairs nav konstatēti. “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Jānis Bajinskis uzsver, ka mākslīgi audzēto zivju ielaišana upēs tomēr ir viens no galvenajiem risinājumiem, bet tikpat svarīgi ir arī straujteču tīrīšana. Dabas aizsardzības pārvalde Kuldīgas teritorijā esošajā kritiskākajā Ventas posmā šos darbus sāks jūnija otrajā pusē.