Reizi divos gados Ventspilī tiek rīkotas Lībiešu kultūras dienas. Tieši Ventspilī dzīvo viena no lielākajam Latvijas lībiešu kopienām, jo te apmetušies lībiešu krasta mazo ciemu zvejnieku pēcteči.
Šobrīd Lībiešu kultūras institūts un biedrības dažadās programmās atzīst, ka lībieši ir Latvijas pamattautība. Lībiešu kultūras un valodas mantojums turpinās fotoprojektos, dzejā, mūzikā un arī jaunās paaudzes kopīgās nometnēs.
Kultūras dienu ieskaņas pasākumā tika atklāta fotoizstāde “Lībiešu kultūrtelpa portretos”, kur redzam 14 portretejumus un 14 reālus stāstus. Fotoattēli izmantoti arī kā ilustrācija Lībiešu kultūrtelpas pieteikumam Nacionālajam nemateriālā mantojuma sarakstam. Tā ir daļa no 250 Latvijas lībiešiem. Viņu vidū Ilmārs Geige, kas pirmajos neatkarības gados ievēlēts Saeimā, strādāja pie pirmo likumu izveides, lībiešu tautas namu atgriešanas, pilsoniskā statusa noformulēšanas juridiski.
Ilmārs Geige, Ventspils lībiešu apvienības pārstāvis: “Cik es zinu savus senčus, mēs visi esam bijuši lībieši. Pats esmu pitradznieks, ciems netālu no Ventspils. Visi vecie lībieši, kas atnāca ciemos pie vecāsmātes, viņi visi centās runāt lībiski, lai pārējie nesaprastu!''
Lībiešu kultūras dienas Ventspilī rīko nodibinājums “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”” un Līvu savienība, sadarbībā ar Lībiešu kultūras centru un LU Lībiešu institūtu. Šonedēļ tā bija iespēja ieklausīties lībiešu valodas skanējumā un novērtēt arī lībiešu moderno kultūru.
