Vērtēs alkohola lietošanas paradumus pandēmijas laikā

10,8 litri - vidēji tik daudz viens iedzīvotājs patērējis absolūtā alkohola pērn, tā liecina pagājušā gada Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati. Nupat centrs aicinājis iedzīvotājus piedalīties starptautiskā aptaujā par alkohola lietošanas pieredzi Covid-19 pandēmijas laikā. 

Līdz ar COVID-19 pandēmiju visā pasaulē, valstu valdības ir ieviesušas dažādus ierobežojumus, kas mainījuši iedzīvotāju dzīves veidu. Iespējams, šajā laikā ir mainījušies arī alkohola patēriņa paradumi.

Marta izskaņā Saeima uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijā ļāva arī internetā iegādāties alkoholu. Vai krīzes apstākļi varētu būt iemesls, lai mazinot stresu - ķertos pie grādīgajiem?

Kā liecina kopējā Slimību profilakses un kontroles centra statistika- alkohola patēriņš Latvijā ar gadiem pieaug. Speciālisti saka- dienvidu valstīs tieši ar alkohola atkarībām slimo mazāk, ziemeļos - vairāk. Latvija - tam visam kaut kur pa vidu. Lai arī pētījumi vēl notiek, ir bažas par to, ka pandēmijas laikā alkohola patēriņš ir audzis.

Pandēmijas laikā daudz laika bija jāpavada mājās ar ģimeni, neapšaubāmi daudzi šajā laikā izjuta stresu pa savu veselību, par darbu, un to, kā uzturēt ģimeni un nomaksāt kārtējos rēķinus. Alkohols ir viens no mums vislabāk zināmiem stresa noņemšanas līdzekļiem, kam nav vajadzīga ārsta recepte, un tas ir par salīdzinoši pieejamu cenu.

Alkoholisms var būt bioloģiska, emocionāla vai sociāla saslimšana, un ikviens ar to var saslimt. Tāpēc speciālisti norāda- arī ik vakara vīna glāze vai “vienu aliņu jau var”, sekas var būt neatgriezeniskas. Tieši pandēmijas apstākļi mudinājuši ekspertus visā pasaulē apzināt pēc iespējas vairāk viedokļu par alkohola patēriņu šajā neierastajā laikā.

Aptauju rīkos divus mēnešus. Tad gada laikā datus apkopos, vērtējot informāciju no visdažādākajiem rakursiem. Rezultāti būs pieejami visām valstīm, kuras piedalījās aptaujā, tāpēc dalība tajā ir būtiska. Šobrīd Latvijā atbildes uz jautājumiem anketā snieguši vien 1500 cilvēku. Nākotnē šie dati varēs kalpot, iespējams, arī jaunu politiku veidošanai, bet to rādīs laiks.