Veselības aprūpei šogad naudas būs mazāk, neraugoties uz papildus piešķirtajiem gandrīz 86 miljoniem eiro. Jelgavas poliklīnikā aprēķināts, lai izdzīvotu ar samazināto budžetu, nāksies piedāvāt vairāk maksas pakalpojumus. Savukārt Jelgavas pilsētas slimnīca meklēšot iespēju ietaupīt uz energoresursiem.
Jelgavas poliklīnika ikdienu apkalpo vairāk nekā 600 klientu, pieņem vairākus tūkstošus telefona zvanu. Kā ReTV stāsta poliklīnikas vadītāja, šogad nodrošināt pakalpojumu saņemšanu būšot krietni grūtāk, jo finansējums poliklīnikai būšot mazāks. Tas gan nenozīmēšot, ka šī iemesla dēļ kāda kabineta durvis būs slēgtas, bet nevarot arī teikt, ka pacienti to neizjutīs. Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti: “Finansējums ir samazināts par 97 000 eiro. Tas nozīmē, ka samazināsies arī diezgan daudzi pakalpojumi, piedāvāsim maksas pakalpojumus. Tā ir tendence, uz ko iet medicīna.”
Otra problēma ir speciālistu trūkums, to nespēšot ātri atrisināt arī šā gada budžetā papildus piešķirtie 27,5 miljoni eiro, kas ļaus ārstiem palielināt atalgojumu par 6,11%, medmāsām par 10.14%, bet māsu palīgiem par 16,11%.” Barloti: “Es varētu tās rindas krietni samazināt, ja mums būtu speciālisti. Onkologa nav jau otro mēnesi. Endokrinologam rinda ir trīs līdz četri mēneši. Ir ļoti, ļoti liela noslodze. Primārā aprūpe nespēj apkalpot savus pacientus. Dzēšam ugunsgrēku nepārtraukti.”
SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” valdes loceklis Kārlis Smilga: “Atalgojumu pacelt tam, kas nav pieejams, ir ļoti grūti. Mēs, protams, pacelsim atalgojumu mūsu ārstiem, bet pašreiz atrast ārstus no malas ir ļoti grūti.”
To, ka primārā veselības aprūpe nespēj veikt savu uzdevumu, parāda slimnīcas uzņemšanas nodaļa. Jelgavas pilsētas slimnīcā pagājušajā gadā uzņemšanas nodaļā vidēji dienā bijuši 50 pacienti, tad tagad tie esot 85 pacienti. Šogad slimnīcas budžets būšot par 1,95 miljoniem eiro mazāks, bet, kā stāsta slimnīcas vadītājs, uz pacientiem neekonomēšot. Smilga: “Ekonomēsim uz to, uz ko varēsim ekonomēt. Taupīsim elektroenerģiju un tamlīdzīgas lietas, bet būtībā jau tolerēsim šos zaudējumus, lai nodrošinātu kvalitāti, jo ārstniecības likumu un pacientu tiesību aizsardzības likumu jau neviens nav atcēlis.”
Valsts budžetā šogad veslības nozarei paredzēti 1,6 miljardi eiro, papildus piešķirti 85,8 miljoni eiro. No tiem ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzēti 1,35 miljardi eiro.
Foto: Freepik; ilustratīvs
