Vēstules no Piebalgas. Par skroderi Ķīzeru un pagātni, kura vēl elpo

Sveiki, mīļie tautieši, no Vecpiebalgas! 

Pagājušajā pirmdienā notika jau otrais manu vēsturisko stāstu vakars Vecpiebalgas muižas Sveču mājā. Nelielajā, romantiskajā namiņā, ko piepilda jaukas dabas smaržas, jau vairākus gadus saimnieko SIA Gardenia Eco komanda - vietējie jaunie uzņēmēji Aiva un Jānis Baloži, kā arī viņu čaklie palīgi, kas gatavo sveces tikai no eko sojas un rapšu vaska, ēteriskajām eļļām un dabas veltēm. Katra svece ir roku darbs, katrā tiek ieliktas rūpes un mīlestība. Kad sakrēslo vakars un lielajā muižas parkā apklust putnu čalas, mēs iededzam uguntiņas, sagaidām ciemiņus, un vakars var sākties…  

Rakstot vēsturiskos romānus, esmu izbraukājusi un izstaigājusi krustu šķērsu savu varoņu iemītās takas un taciņas. Visvairāk, protams, Piebalgā, kur gandrīz katra zemes pēda saistīta ar kādu no savulaik ievērojamām personībām. Vai arī vienkāršiem ļaudīm, par kuriem mūspusē leģendas stāsta vēl šodien. Iespējams, ka arī citviet dzīvojuši tikpat kolorīti personāži, tikai par viņiem vēsture klusē, jo līdz ar aiziešanu no dzīves tie pamazām izgaisuši no atmiņām. Piebaldzēnu portretus, ko atstāt nākamajām paaudzēm, romānā ,,Mērnieku laiki” ar savām rakstāmspalvām krāšņi sazīmējuši brāļi Kaudzītes. Lūk, mazs pastāstiņš par vienu no viņiem. 

,,Mērnieku laiku” Švauksta kompanjona, ašā skrodera Drekberģa prototips esot, piebaldzēniski izsakoties, ,,skrodel’s” Jēkabs Pilsātnieks, kura vārda un uzvārda brālis bija skolmeistars, Kronvaldu Ata domubiedrs Jēkabs Pilsātnieks. Ar skolas kungu - dzejdari skroderis Ķīzers neesot sagājies, kaut abi skaitījušies attāla rada – ,,augstie plaukti” ar zemākajiem laikam īsti nesakrita. Iespējams, lai neputrotos, piebaldzēni savu skroderi saukuši nevis uzvārdā, bet gan par Ķīzeru (ķeizaru), jo viņš sabiedrībā iznesies gana pompozi - nēsājis lielas, majestātiskas ūsas un uz pleciem uzmestu ,,peleriņu” jeb ,,ķeizarmanteli”. Strādājis kopā ar sešiem zeļļiem un darbu, gods kam gods, allaž padarījis kārtīgi. Šuvis Piebalgas ratiņdreimaņiem, vēršu kupčiem un gaļas tirgotājiem tādus tūka kažokus ar lielām aitādu krāgām, ka īpašnieki ziemā droši varējuši sēdēt sniega kupenās un nenosalt pat lielākajā spelgonī. Kažoki bijuši ,,bez pogu un āķu”, sajožami ar zīļu jostām. ,,Sundāriem (bērneļiem) par velti, abet lielajiem par naudu šūnu,” Ķīzers plātījies, kaut gan jau tajos laikos, tāpat kā šodien, visiem bija skaidrs, ka par velti pat siers peļu slazdā nemēdz būt. Mazo bērnu tiesu veiklais zellis ,,uzspēris pa virsu” pieaugušo klientu rēķinam – vienkārša aritmētika, lai bizness neciestu zaudējumus. Mūsdienu izpratnē Ķīzers darbojās kā maza privātuzņēmuma menedžeris – pats tikai piegrieza ancukus vai citus drēbju gabalus, bet šūšanu un visus pārējos darbus uzkrāva zeļļiem. Tāda kārtība skroderim vareni patikusi, jo šis tik staigājis apkārt, rokas berzēdams un lielīdamies, sak, ,,man’ puik’s šuj, ka švīkst vie’!” 

Lielā staigāšana pa mājām piederējās pie skrodera amata, un Ķīzers to labprāt izbaudījis - visādas ballēšanās, kur var pieēsties un piedzerties par velti, un joku plēšana viņam bijuši īsti pa prātam. 

Vienam klenderēt pa ciemiem nebija īsti omulīgi, tālab Ķīzers parasti sameties kopā ar kādu draugu. Labākais - Kulķens jeb Baltgailis. Abi lieli mutaiņi un vēl lielāki dzērāji. Arī izdomas un blēžu gara nav trūcis. Piemēram, kad iestājies naudas bads, abi braukājuši pa ārpagastiem – Ranku, Velēnu, Lizumu, Tirzu, Druvienu un Liezēri – krogus ,,revidēdami”. Ķīzers uzdevies par akcīznieku un, nopietnu izskatu pieņēmis, ar nezin kur sadabūtu stikla cauruli makarējies pa brandvīna mucu, dzēriena kvalitāti pārbaudīdams. Buldurējis zem deguna gan krieviski, gan vāciski un, kad beidzot gana ,,piebaudījies”, tad bargi uzbrēcis: ,,Etot vodka kresķiķ!” Tā sacīt, brandvīns esot ,,kristīts”, atšķaidot labu mantu ar ne tik labu. Krodzinieki tad nu mēģinājuši nolūgties (lieki teikt, ka ,,akcīznieka” secinājums arvien atbildis patiesībai), sarīkojuši viltus pārbaudītājiem lielu iedzeršanu un beidzot vēl paklusām iespieduši rokā naudu vai sabāzuši ķešās dāvanas, lai neziņo un nepalaiž muti, kur nepienākas. 

Citā reizē, kad ievajadzējies naudas, Ķīzers ar Kulķenu sadabūjuši zirgu sienamo ķēdi un mietus un laidušies uz Jaunpiebalgu ,,zemi mērīt”. Nolūkojuši lielākas mājas un to saimnieku daļā sākuši ,,vilkt stigas” caur dārziem un ēkām. ,,Š’to būdu plēst zemē,” Ķīzers pavēlnieciskā tonī kliedzis Kulķenam. Protama lieta, ka saimnieki iztrūkušies, rāvuši nost cepures un lūgušies, sak, vai t’ mērnieklielskungi nevarētu to stidziņu pavilkt tālāk? ,,Jā, jā, to varētu gan, to varētu, bet tas viss maksā...” Kad saimnieki sadevuši naudu un prāvas nešļavas, abi viltnieki veicīgi pametuši ķēdi ar visiem mietiem, kā stāv, un laiduši ļekas vaļā. Ar samangoto naudu aizlikušies patālāk no Piebalgas, parasti uz Cēsīm, kur nodevušies plašai izdzīvei. 

Reiz, pusdienojot traktierī, Ķīzers, lielu kungu tēlodams, nupat apgrauzto cūkas kaulu ar plašu žestu izlidinājis ārā pa traktiera logu. Nelaimīgā kārtā pa ielu tieši tobrīd gājuši garām vairāki žīdiņi, un kauls trāpījis vienam no tiem pa pauri. Izcēlies milzīgs tracis, kas beidzies ar policijas iejaukšanos. Žīds iesūdzējis Ķīzeri bruģa tiesā, uzdodot citus žīdus par lieciniekiem, un Ķīzeram, nabagam, vairs nebijis, kur sprukt. 

Tiesas dienā mūsu varonis jau laikus ieradies tiesas namā un skatījies – žīdu bars priekšā. Aptvēris, ka labi nav, tā teikt, cietuma atslēgas žvadz deguna galā, un licis lietā viltību – sabužinājis savu ,,peleriņu”, pieņēmis bargu izskatu un sācis pa vienam nopratināt žīdiņus: ,,Kā tevi sauc? Kā tevi? Un tevi?” Tādā garā ticis līdz pēdējam. Visbeidzot svarīgi noteicis: ,,Nu, labi. Šodien tiesas nebūs, varat iet mājās.” Bruģa kungs, pēc brītiņa ieradies un neatradis nevienu no prāvniekiem, nolēmis lietu izbeigt. Tā veiklais Ķīzers izglābies no soda. Kā sacīt jāsaka – kas māk, tam nāk, un nevajag katru sīko ķibeli pāri par mēru dramatizēt. 

Tas nebija par mani. Un tomēr bija. Esmu Piebalgā, kur pagātne vēl elpo. Sveču mājā mēs par to ilgi runājām… 

Lai jums visiem gaiša un drastiska prieka piepildīta nedēļa!