Vēstures un arheoloģijas zinātnes nozarei finansējums palielināts gandrīz par 50%

Nesen zināmu rezonansi izraisīja vēsturnieces Inetas Lipšas atteikšanās no “Gada vēsturnieks 2023” titula, paziņojot, ka nevēlas izlikties, ka Latvijā ar vēstures zinātni viss ir kārtībā un ka nevēlas turpināt uzturēt ilūziju, ka Latvijas politķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni.

Šī gada budžets ir pieņemts. Kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tas paredz arī būtisku finansējuma palielinājumu pētniecībai. Piemēram, vēstures un arheloģijas zinātnes nozarei finansējums palielināts gandrīz par 50%. 

Pēdējo gadu laikā valsts vēstures pētniecībai atvēlējusi aptuveni 1,2 miljonus eiro gadā. Šogad papildus vēl 600 000 eiro, kas paredzēti valsts pētījumu programmai, kurā pievērsties Latvijas 20. un 21. gadsimta analizēšanai. Šī programma ir viens no tādiem kritiskiem elementiem, kas pietrūkst, jo tāda tieša un tikai specifiski vēsturei valsts pasūtījuma programma nav bijusi. Ir skaidrs, protams, ka mēs ar vienu šādu programmu nevaram nosegt pilnīgi visas nozares vajadzības, bet, salīdzinot ar ieguldījuma apmAēru, kas ir gājis iepriekš, tas ir ļoti būtisks pieaugums,” saka IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks Jānis Paiders.

Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece: “Arī vēstures pētniecība ir būtisks virziens, kas ir jāatīsta. Vēstures pētniecībai finansējuma iespējas ir ierobežotākas kā citiem saistībā ar dažādu programmu nosacījumiem un mērķiem.”

Tieši šī un iepriekšējā gadsimta pētīšanas nepieciešamība aktualizējusies līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Paiders: “Papildus arī šī programma būs ar mazliet citādiem uzstādījumiem nekā citas valsts pētījuma programmas. Šeit specifiski uzstādījumi, kas būs vērsti šajā programmā, būs ne tikai uz jaunu zinātnes radīšanu, bet arī uz šo zinātnes rezultātu pilnvērtīgu komunikāciju.”

“Šīs te valsts pētījuma programmas uzsākšana ir plānota šajā gadā. Par konkursa datumiem vēl ir pāragri spriest. Tur arī ir noteikts process, kādā tas viss notiek. Ir jādefinē konkrētie uzdevumi, sasniedzamie mērķi. Protams, ir dažādas procedūras, kas pirms tam ir jāveic, bet programmu ir plānots uzsākt šogad. Tai ir plānoti 0,6 miljoni eiro šim gadam,” saka Muižniece.

Jāpiemin, ka zinātniskā darba apjoma ziņā, piemēram, pēc publikāciju skaita, Latvija krietni atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Pēc ministrijas ieskatiem, šī gada budžets zinātnei un arī šī programma nozīmē “piedzīšanas sākumposmu”. 


Foto: Freepik; ilustratīvs