Kā uzbūvēts velosipēds, kā to salabot un uzturēt braukšanas kārtībā – šīs ir prasmes, kuras no septembra interešu izglītības pulciņā apgūst Viduskurzemes pamatskolā–attīstības centrā. Te mācās skolēni ar dažāda līmeņa garīgās attīstības traucējumiem. Apkopotie dati liecina, ka cilvēki ar šāda rakstura invaliditāti darba tirgū iekļaujas vismazāk. Skolā cer, ka ar laiku no šīs interešu izglītības izdosies izveidot profesionālas izglītības programmu.
Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra skolotājs Māris Birzulis ir profesionāls treneris, kas savulaik sagatavojis augstas raudzes sportistus: gan riteņbraucējus, gan šorttrekistus. Tāpēc, sākot darbu šai skolā, kurā mācās bērni un jaunieši ar dažāda līmeņa garīga rakstura traucējumiem, viņš nācis ar priekšlikumu vadīt interešu izglītības pulciņu, kurā mācīt bērniem remontēt velosipēdus. Gadu gaitā uzkrājusies arī materiālā bāze. Un tā no septembra skolēni iepazīst velosipēdu uzbūves pasauli.
Šobrīd Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā var apgūt profesiju četrās jomās: kokizstrādājumu izgatavošanā, ēdināšanas pakalpojumos, mežsaimniecībā un mājturībā. Skolotājs Māris Birzulis pēc savas pieredzes atzīst, ka prasmes remontēt velosipēdu profesionāli darba tirgū ir nepieciešamas, tāpēc vēlas interešu izglītības pulciņu attīstīt par skolēnu mācību uzņēmumu, bet nākotnē izveidot par akreditētu profesionālās izglītības programmu. “Strādājot šos trīs mēnešus, es esmu sapratis to, ka viņi būs bērni, kas varēs apgūt šo profesiju. Ar velopulciņa palīdzību es vienkārši cenšos saprast, kā veidot mācību programmu,” saka skolotājs Māris Birzulis.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka jaunas profesionālās izglītības programmas izveidošana prasa laiku. Tā ir jāsabalansē arī ar darba tirgus prasībām. “Ja tā ir tā saucamā programma, kura iegūst profesionālo kvalifikāciju, tad noteikti ir jābūt atbilstoši tai nozaru kvalifikāciju struktūrai. Valsts izglītības satura centrā ir izstrādātas kartes un arī profesiju standarti. Un tad, ja ir šajā kartē kāds no šiem te profesijas standartiem, ja nu tad ir pamats tādu programmu uzsākt, īstenot, var domāt par programmas īstenošanu,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vadītāja Rūta Gintaute-Marihina.
Saeimas Analītiskajā dienestā izstrādātajā pētījumā “Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā” teikts, ka 2020. gada nogalē Latvijā bija 27 870 personas ar šādu invaliditāti. Pētījuma autore Inta Krūmiņa atzīst, ka, salīdzinot ar citiem invaliditātes veidiem, personām ar garīga rakstura traucējumiem ir zemākais nodarbinātības līmenis – darba tirgū ir aptuveni 15 %. Vienotu datu, cik pavisam no speciālajām skolām – attīstības centriem un tehnikumiem aiziet strādā algotu darbu, nav, bet Viduskuzemes pamatskolā-attīstības centrā atzīst, ka rādītāji uzlabojušies, kad sāktas īstenot darba vidē balstītas mācības. Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra direktore Ināra Oļena: “Tieši tāpat kā jebkura atšķirība, jebkura dažādība mums, sabiedrībai, kopumā ir jāiemācās pieņemt. Šie uzņēmēji sākotnēji tie bija divi, trīs, kas noticēja, ka var kaut ko tādu izdarīt. Tad tagad mums jau ir septiņi uzņēmēji, ar kuriem mums ir noslēgti oficiāli līgumi.”
Uzrunātie jaunieši atzīst, ka labprāt velosipēdu remontēšanu apgūtu profesionālā līmenī. Kopīgi darbojoties, braukšanas kārtībā jau ir velosipēds “Sapnis”, kuru šai svētku laikā viņi uzdāvināja skolas medmāsiņai Tatjanai, kura Latvijā nokļuvusi no kara izpostītās Ukrainas pilsētas Mariupoles.
#SIF_NVZ2022
