Izrauti krusti un ziedi, apgāzti pieminekļi un soli, izvandītas dobes – šādas ziņas par vandālismu kapos visai bieži sasniedz arī ReTV Ziņu dienestu. Kādas tam ir sekas un kādi ir iemesli šādai rīcībai?
Ar vandālismu pagājušajā nedēļā iedzīvotāji saskārušies arī Nītaures pareizticīgo kapos. Vietējā iedzīvotāja Hilda dalās pieredzētajā. “Postīt šitā kapus!? Ja es būtu nobildējusi un aizsūtījusi… Man tas likās, es vispār nesapratu, no kuras vietas tur vispār skatīties. Krusti bija izņemti laukā un izmētāti, visi soliņi aizsviesti un puķu podiņi izsvaidīti, svečturīšu stikli pie pieminekļa sašķaidīti,” saka Hilda Pugacēviča, nītauriete.
Nekārtības gan esot ātri novērstas un ziņots arī policijā, taču par notikušo vietējie ir satriekti. Un līdzīgas izjūtas pērn jūnijā piedzīvoja arī Rubenes kapu pārvaldniece. “Jūtos ļoti slikti. Es neesmu vainīga, bet jūtos kā vainīga. Ap kādiem desmitiem vakarā tas ir noticis, līdz rītā astoņos es biju darbā, tad konstatējām pirmos postījumus ar puķēm. Sākumā domājām, ka putni, tālāk sapratām – to putni nevar izdarīt. Visas puķes izvazāt – tas ir cilvēku darbs,” skaidro Sandra Denova, Rubenes kapu pārvaldniece.
Tagad ReTV Ziņām Rubenes kapu pārvaldē saka – par laimi kopš tās reizes nekas tamlīdzīgs vairs nav atgadījies. Arī Ērģemē, kur pirms trim mēnešiem izpostītas 32 kapu kopas, ātri izdevies pieķert vainīgos.
Ērģemes pagasta pārvaldē Pēteris Pētersons saka – šāda rīcība ir grūti saprotama. “Bērni ne tikai kopiņas izdemolēja, bet arī bija apkopuši savu vectētiņa kapu. Tā tāda absurda situācija sanāca. Ap kādiem 12.00 viņi bija aizgājuši no skolas pēc pagarinātās grupas. Bija šīs te pēdas. Pēc tam ātri pēcpusdienā konstatējām par faktu, varējām salikt apstākļus kopā.”
“Ērģemes kapos ir zināmi vainīgie, arī Rubenes kapos ir zināmi. Ir, protams, ka mēs atrodam, ir, kur mēs neatrodam, jo dažkārt ir grūti ar šo pierādījumu iegūšanu un liecinieku atrašanu,” pauž Ieva Ploriņa, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāve.
Valsts policijā skaidro – šie nav vienīgie gadījumi. Pēdējo trīs gadu laikā par kapu apgānīšanu Vidzemes reģiona pārvaldē ir uzsākti 12 kriminālprocesi. “Iezīmējas trīs tipiskie iemesli, kāpēc cilvēki kaut ko tādu dara. Mantiskais – no kapa pieminekļa tiek izrauts ārā metāla elements, kas pēc tam tālāk tiek realizēts. Apstādījumos izrautas puķes un tālāk iestādītas savā piemājas dārziņā. Otrais ir konfliktējošo radinieku savstarpējās attiecības tiek skaidrotas. Trešā lieta, tas ir huligānsims, šeit pārsvarā ir nepilngadīgās personas, kas to izdara - bez apzinātas rīcības un mērķa,” saka Ieva Ploriņa.
Starp šiem kapu vandīšanas gadījumiem Vidzemē policija kopsakarības nesaskata. Taču piebilst – par šādu rīcību jāuzņemas atbildība. Un atbildība par pieminekļu, apbedīšanas urnu, kapos esošo priekšmetu bojāšanu vai nolaupīšanu ir dažāda – no naudas soda līdz pat piecus gadus ilgam cietumsodam.
