Sākoties jaunajam mācību gadam, skolēni, skolotāji un vecāki jau zvana uz SOS tālruņiem. Iezīmējas vairākas problēmas.
Vecākiem bažas ir katrā jaunā mācību gada sākumā, savukārt bērni ir noilgojušies pēc klasesbiedriem. Taču bērnu patīkamo satraukumu samazina daudzie jauninājumi un pārmaiņas - norāda Valmieras Viestura vidusskolas psiholoģe Gunta Dance. “Šobrīd lielā baža ir bērnu trauksme, ļoti kustīgi, nemierīgi, jaunumus gaidoši, ar aizturētu vēlmi mesties iekšā – skolas vidē nevar gluži kā mājās, trauksmainība ļoti izteikta.”
Ik gadu iezīmējas trīs bērnu grupas. Pirmā ir bērni, kuri labi tiek galā ar mācību procesu, bet šobrīd jūtās apjukuši un saka, ka labāk jutās mājās, tad ir bērni mazajās klasēs, kuri lielākoties tiek galā ar saviem pienākumiem. Savukārt trešā grupa ir rūpju audzēkņi, kuriem mājās nav atbilstoša bērnu vide – nevar mācīties, vecāki nepievērš pienācīgu uzmanību. “No psiholoģiskā viedokļa droši var teikt, ka ir pietrūcis vienai daļai bērnu mājas vides atbalsta. Tas nozīmē, ka vecāku interese ir pietrūkusi, vecāku ziedotais laiks bērniem, no otras puses saprotam un respektējam, ka vecākiem ir jāstrādā. Kāda daļa nemaz nevarēja palīdzēt,” skaidro Gunta Dance.
Bērniem uztraukuma dēļ zūd koncentrēšanās, tāpat nezināšanas dēļ tiek kavētas mācību stundas, piemēram, ir bērni, kuri zina tikai elektronisko pulksteni. Audzēkņiem nav laika izjūtas, kaut kur aizsēžas par ilgu – tas runā par vides strukturēšanas prasībām. Tāpat arī bērnu tiesību aizsardzības departamentā zvanījuši vecāki par dažādām neskaidrībām. “Mēs esam saņēmuši dažādus zvanus, konsultācijas par masku valkāšanu, - kāpēc, ja bērns nodod testu un tas ir negatīvs, kāpēc joprojām jāsēž maskās. Ir bijuši zvani par testēšanu, kas ir pret bērnu testēšanu,” pauž Evija Rācene, Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore.
Departamentā pat dzirdēti gadījumi, kad vecāki vienkārši aizved bērnus uz skolu, lai gan nav veikts tests, iedota līdzi maska – šādos gadījumos bērns nedrīkst apmeklēt skolu. “Vecāki zvana par dažādiem jautājumiem, par to, kā bērni nedrošāki jūtas, jo īpaši mazie bērni, kuri klasesbiedrus pagājušajā mācību gadā redzēja varbūt tikai vienu mēnesi. Tā ir iekšējā trauksme. Par maskām – apsmies vai neapsmies -, ja viņš sēdēs maskā, citi nesēdēs,” pauž Evija Rācene.
Eksperti min, lai mazinātu bērnos trauksmainību, ir nepieciešams runāt ar savām atvasēm un noskaidrot, kādas lietas nomāc viņus ikdienā.
