Šajā ziemā Latvijā daudzviet bijuši plūdi vai pali, radot zaudējumus ēku īpašniekiem. Apdrošinātāji lēš - sekas nekustamajiem īpašumiem varēs aplēst vien pēc pāris nedēļām, tomēr ne visi varēs saņemt kompensācijas.
Gatis īpašumu pie Ogres upes iegādājās pirms diviem gadiem. Plūdu ugunskristības piedzīvoja jau aizvadītā gada izskaņā. Decembrī Ogrē applūda vairākas dzīvojamās mājas, tostarp Gata. “Interesanti, jo tad, kad mēs pirkām, mums, protams, neviens nereklamēja un neteica, bet kaimiņš bija diezgan izbrīnīts, ka vispār kāds nopirka to īpašumu.”
Gata mājā applūda pirmais stāvs, cieta apkures katls un sadzīves tehnika. Īpašums ir apdrošināts, Gatis vērsies pie apdrošinātāja ar iesniegumu par plūdu radītājiem zaudējumiem, bet vēl aizvien kompensāciju nav saņēmis. “Tagad mums iet visādas debates. Uz šo brīdi viņi ir atteikuši mums pirmo fāzi, kuru mēs apstrīdam tālāk. Viņi saka, ka viņi nevar apdrošināt, ja ir bijuši plūdi reģionā vairāk nekā trīs reizes pēdējos 20 gados.”
Dienas laikā ReTV no Gata pieminētā apdrošināšanas uzņēmuma komentāru nesaņēma. Latvijas Apdrošinātāju asociācijā norāda, ka katrs apdrošinātājs nosaka savus kritērijus īpašumiem plūdu riska zonā. “Pirmais ir izlasīt, ko tad jūs īsti esat nopirkuši, kad jums skaitās tie plūdi. Teiksim, kurā teritorijā šis plūdu risks ir segts vai nav segts. Ogre vispār ir paniska stulbuma kalngalu vieta, kur cilvēki ir sabūvējuši savas mājas, kur tām mājām nekādi nevajadzēja būt. Padomju laikā tur pat neļāva mājas būvēt,” norāda Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.
Apdrošināšanas uzņēmumā “Ergo” ReTV skaidro - kompensācija plūdos tiek izmaksāta gadījumos, ja kaitējums radies neparedzēti kādā no dabiskajām ūdenstilpēm, nevis vietās, kur šāda plūdu iespējamība ir bieža un regulāra. “Tātad, kā mēs to vērtējam, ja pēdējo piecu gadu laikā nav notikusi pārplūšana, tas ir neparedzams notikums, mēs to uzskatām par apdrošināšanas gadījumu. Kā mēs to pārbaudām? Mēs to pārbaudām pēc meteoroloģiskās stacijas kartes rādījumiem vai atbilstoši pēc adreses, pieprasot informāciju par pēdējā laika notikumiem šajās teritorijās,” saka Ilze Andersone, “Ergo” Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore.
“Skaidrs, ka apdrošinātāji apzinās to, ka, ja atnāk pie viņa cilvēks no pilsētas vai apdzīvotas vietas “X” un grib Plūdu ielā 1 apdrošināt īpašumu, kur katru otro gadu īpašums peld, tad apdrošinātājs visdrīzāk viņam pateikts - plūdu risku vispār neapdrošināsim ne par kādu naudu,” saka Jānis Abāšins.
Pēc Latvijas apdrošinātāju asociācijas datiem, Latvijā nekustamā īpašuma apdrošināšana ir vienai trešdaļai īpašumu. To gadījumu skaits, kas saistīti ar plūdiem, esot salīdzinoši neliels. Asociācijā uzsver - plūdi Latvijā ir tikai sākušies, aplēses par zaudējumiem būs lēšamas vien pēc pāris nedēļām. To ReTV apliecina arī uzrunātās apdrošināšanas kompānijas, vairumā gadījumu iesniegumi par plūdu zaudējumiem nav saņemti.
#SIF_NVZ2022
