Aizkrauklē aizvadīts skolēnu mācību uzņēmumu reģionālais tirdziņš “Cits bazārs”, kurā piedalījās vairāk nekā 30 mācību iestādes no Rīgas un Vidzemes. Skolēni lielu uzmanību pievērsuši gan veselīgai pārtikai, gan informācijas tehnoloģijām. Kā ReTV atzīst žūrijas pārstāve, vairums skolēnu radīto produktu esot ilgtspējīgi.
Tirdzniecības centrā Aizkrauklē šoreiz ikdienā sastopamajiem tirgotājiem pievienojušies arī skolēnu mācību uzņēmumi. Pie ieejas tirdziņā, kuram dots nosaukums “Cits bazārs”, Aizkraukles novada vidusskolas divpadsmitklasnieki piedāvā našķoties ar pašu gatavotām karamelēm. Aizkraukles novada vidusskolas audzēknis Artūrs Sviderskis: “Strādāju uzņēmumā “Skrīveru mājas saldējums”, tāpēc saldumi un gatavošana ir “mans”. Esmu pavārs, kas ir saistīts arī ar ķīmiju. Mums bija uzdevums saistīt savu uzņēmumu ar kādu padziļinātu priekšmetu.”
Pagaidām puiši konfektes bez e-vielām no dabīgām augļu sulām ražojot skolas virtuvē, ko apstiprinājis Pārtikas un veterinārais dienests, bet neizslēdz iespēju izveidot arī savu ražotni. Vispirms gan esot jāsaņem patents. Mācību uzņēmu reģionālajā tirdziņā ieradušās daži desmiti skolu. Rīdzinieki lielākoties pievērsušies informācijas tehnoloģijām. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas puiši izveidojuši aplikāciju, kas ļauj ierasto grāmatu plauktu aizstāt ar virtuālo. “Varu apskatīties, ko es izlasīju. Man aplikācija parāda – man ir šī grāmata, es varu veikt lasīšanas sesijas. Pierakstīt laiku, no kuras līdz kurai lappusei lasīju, kas man tur patika. Šādi veidoju savu virtuālo grāmatu plauktu. Mums pašiem patīk šī ideja, un es redzu, ka tas aizies tālāk,” saka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknis Matīss Bahšteins.
Rīdziniekiem pieder arī ideja par telefona lādētāju-paliktni. Bezvadu lādētāju puiši iestrādājuši ozolkoka paliktnī, pieprasījums pēc tāda esot.
Plašajā piedāvājumā daudz praktiski pielietojamu lietu. Tā valmierieši ražo saliekamos metāla grilus, tostarp arī tik mazus, lai varētu ielikt kabatā, bet madonietes ražo siltuma paliktņus un vāciņus, kas spēj dzērienu krūzē turēt siltu pat divas stundas.
Kāds mācību uzņēmums no šitaki sēnēm ražo garšvielu, kas aizstās sāli. Plānos jau esot izveidot interneta veikalu, tomēr vēl esot jāsaprot, kā palielināt apjomu. “Paši kaltējam sēnes, eksperimentējam ar veidiem, kā kaltēt. Šobrīd kaltējam krāsnī. Tā daļa, kas paliek pēc kaltēšanas, salīdzinot ar svaigām sēnēm, ir mazāka par 10%,” norāda Kārlis Kauliņš, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknis.
Jaunos uzņēmējus vērtēja arī žūrija, kura atzīst, ka apmēram 65% radīto produktu esot dzīvotspējīgi, ja uzņēmumi pāriešot uz nākamo stadiju. “Nākamie jau varētu būt biznesa inkubatori, kur viņi paplašina savu biznesu tādā apjomā, lai varētu iekļauties lielākās biznesa dzirnavās,” saka Agrita Vagoliņa, žūrijas komisijas pārstāve.
Skolēnu mācību uzņēmu programmā šogad iesaistījušās 260 skolas. Mācību gada laikā reģistrēti vairāk nekā 1300 uzņēmumi.
