Visa Kārļa Ulmaņa dzīve bija vienas vienīgas pretrunas

Muzejā “Pikšas” Dobeles novadā atvērta jauna pastāvīgā ekspozīcija vispretrunīgāk vērtētajam 20. gadsimta sākuma politiķim Kārlim Ulmanim. Jaunā ekspozīcija stāsta par visu Kārļa Ulmaņa dzīves periodu, bet tās atslēgas vārds ir pretrunas. Ar jautājuma zīmi.

Pirmā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās “Pikšas” muzejs izveidots jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet tagad durvis vērusi jauna pastāvīgā ekspozīcija.

Agronoms un politiķis Kārlis Ulmanis bijis cieši saistīts ar nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma notikumiem Latvijas valsts vēsturē. Vienlaikus viņš ir arī vispretrunīgāk vērtētais politiķis. Daudzi vēl šodien tā sauktos Ulmaņlaikus atceras kā labāko laiku visā Latvijas vēsturē. Savukārt citi uzsver valsts apvērsumu 1935. gadā un Latvijas padošanos okupācijai. Tomēr, kā ReTV uzsver vēsturnieks Kaspars Zellis, kurš strādājis pie jaunās ekspozīcijas izveides, izsvītrot Ulmani no mūsu vēstures nevarot un nedrīkstot. “Mēs nevaram izprast 20. gadsimta Latvijas vēsturi bez Ulmaņa personības. Ulmaņa personība, vienalga –ar pozitīvu vai negatīvu zīmi, kā mēs viņu vērtējam atsevišķos laika periodos,bet viņš tur ir. Viņš tur ir gan līdz 1940. gadam, gan pēc 1940. gadam kā tēls, kā simbols zaudētajai Latvijai.”

Kā stāsta muzeja vadītāja, “Pikšas” jau sen esot kļuvušas par daļu no Latvijas vēstures, bet jaunajā ekspozīcijā, kurā atainots viss Kārļa Ulmaņa dzīves periods, atslēgas vārds esot “pretrunas”. “Visa Kārļa Ulmaņa dzīve bija vienas vienīgas pretrunas. 1918. gadā viņš dibināja Latviju, bet 1940. gadā, vienkārši sakot, Latvija tika atdota PSRS. Kārlis bija tas, kurš daudzināja, cik svarīga ir ģimene, cik svarīgi ir bērni, bet pašam viņam nebija ne ģimenes, ne bērnu. Kārlis bija tas, kurš stāstīja, cik skaistām ir jābūt lauku viensētām, bet viņam pašam nebija savas viensētas. Kārlis bija tas, kurš 1918. gadā piedalījās demokrātijas dibināšanā, un Kārlis bija tas, kurš to demokrātiju sagrāva,” stāsta Ilga Ķipsne, muzeja vadītāja.

Demokrātija Latvijā tika atjaunota vairāk nekā pēc pusgadsimta ilgušā okupācijas jūga. Par pirmo Latvijas valsts prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas kļuva Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls Guntis Ulmanis, kuram sāpot sirds par to, ka joprojām nav atrasta Kārļa Ulmaņa pēdējā atdusas vieta, bet vērtēt Kārli Ulmani esot diezgan grūti

Jaunā ekspozīcija veidota tā, lai ikviens tās apmeklētājs pats domātu un rastu sev atbildi uz jautājumu – kas bija Kārlis Ulmanis.