Ierodoties Alūksnes novada Veclaicenē pie Ziņģu ģimenes, sagaida trīs suņi un ģimenes galvas Raimonds Ziņģis ar dēlu. Raimondam sieva strādā veterinārajā klīnikā Rīgā, viņš pats - Igaunijā. Kā jau daudzi, sākumā laimi devās meklēt uz galvaspilsētu.

Raimonds Rīgā sāka strādāt par kravas automašīnas šoferi. Saprotot, ka darba dēļ mazāk nākas satikt ģimeni, izlēma meklēt to citur. Atrada tur pat, kur strādāja viņa sieva Karīna - Alūksnes putnu fermā. Pēc neilga laika Karīnai piedāvāja darbu Rīgā. “Paši smejamies - vienmēr bēga prom no manis. Es nāku uz laukiem, viņa - atpakaļ uz Rīgu. Tad es Rīgā citā loģistikas firmā strādāju. Tagad novienojāmies, ka būsim šajā galā. Sameklējām skolu bērnam,” stāsta Raimonds.

Saprotot, ka labāka dzīve ir laukos, palika te un tagad mēģina attīstīt savu saimniecību. Šobrīd 18 hektāros dzīvojas četri gaļas lopi, ko audzē Raimonds ar sievu, bet vecākiem ir 14. Vēl ir vistas un aitas. Plāni nākotnē ir lieli, bet problēmas sagādā tas, ka pietrūkst zemes.

Raimonds stāsta: “Vienmēr brīnos - visiem govis kā govis. Parastie plastmasas vai stikla šķiedras mietiņi, drāts līdz ceļgalam. Mierīgi viņas var stāvēt, bet manējās ir augstlēcējas, lauzējas, jo iet visam cauri. Divos, trīs stāvos liec drātis, - ja gribēs, tad tāpat aizies cauri!”

Lai gan katru rītu ir ģimenes sapulce par dienas darāmajiem darbiem, ne vienmēr visu var izdarīt, kā ir ieplānots. “Sēžu, dzeru kafiju. Skatos - gotiņa skatās pa logu. Ej, skrien. Atliec savus darbu, ko gribēji darīt! Vispirms jānoķer, tad jāsadzen atpakaļ lopi!”

Raimonds atzīst, ka šī bija pēdējā reize, kad devās uz Rīgu meklēt laimi. Šobrīd viņu laime ir Veclaicenē kopā ar sievu un dēlu.