Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava Augšdaugavas novadā jau vairāk nekā 15 gadus iekļauta Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā, vēl ilgāk tā saimnieciski nav izmantota un rada raizes par iespējamu kaitējumu gruntsūdeņiem. Nupat uzsākta teritorijas sanācija, tomēr aizvien iedzīvotājiem trūkst izpratnes par šo darbu nepieciešamību.

Tikai viens solis līdz ekoloģiskai vietēja mēroga katastrofai – tā situāciju Višķu ciemā, kur degradētā teritorijā ir mazuta glabātava, raksturo vides aizsardzības speciālisti. Mazuts centrālajai apkurei pēdējo reizi šeit izmantots pirms vairāk nekā 30 gadiem, milzīgās tvertnes iztukšotas, tomēr mazuta paliekas noplūda. Tā kā Valsts vides dienesta monitorings liecina, ka pēc aptuveni 5-10 gadiem tas iesūktos arī gruntsūdeņos, nupat sākta teritorijas sakārtošana.

Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms saka: “Cilvēku viedokļi dažādi ir, viens saka, ka tas ir labi, ka mēs to visu darām, cits saka, ka tas ir ļoti slikti, kāpēc tie tādi līdzekļi jātērē, bet, domāju, ka tie līdzekļi nebūs tik samērojami pret to, ka apkārtējās mājās akās parādītos plēves, un tas jau būtu ļoti bēdīgi. Tepat blakus atrodas grunts akas, kur arī tiek padots uz šiem pašiem ciematiem ūdens.”

Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Juta Valaine: “Varbūt pagaidām acīmredzami to neizjūtam, bet klimata pārmaiņu ietekmē, noārdoties aizsargslānim, sekas, kas varētu būt pēc gadiem, ir neprognozējamas. Tāpēc, manuprāt, tas ir pēdējais brīdis, kad vajadzēja kaut ko sākt darīt.”

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā pašlaik ir vairāk nekā 2800 šāda veida objektu, to vidū arī bijušās fermas, degvielas uzpildes stacijas un citi. Salīdzinoši Višķi gan nav sarežģītākais objekts, tomēr būvdarbu laikā var atklāt pazemes komunikācijas vai lokālas noplūdes.

Vēsturiski piesārņotās vietas kopējā platība ir teju četri hektāri, mazuta dīķī blakus tvertnēm pēdējos gados slīkuši vairāki dzīvnieki, darbojušies vandaļi. Arī šie iemesli mudināja jau vairākkārt meklēt iespējas teritoriju sakopt. Pērn ideju atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programma par klimata pārmaiņu mazināšanu. Juta Valaine: “Viņi ir soli priekšā vides izglītības un vispār šajos dabas jautājumos. Ir bijuši pie mums šeit. Protams, sašutuši par to, ka tādas vietas ir. Nav noslēpums, ka tādu nav maz.”

“Jau sen satrauca, bet nebija iespējas iegūt līdzekļus, mēs ar “n-tajiem” projektiem mēģinājām kaut kur piedalīties. Šo objektu finansē ne mūsu valsts. Protams, ka valstī vajadzētu risināt šādus jautājumus. Ja mēs nerūpēsimies par savu valsti un neieguldīsim tur savus līdzekļus, būs bēdīgi.”

Drīzumā līgumus ar Norvēģiju slēgs arī par Višķiem krietni lielāki piesārņotie objekti Liepājas un Ventspils ostās. Savukārt Augšdaugavas novadā iecerēts, ka pēc projekta noslēguma 2024. gadā sakārtoto teritoriju mācībām varēs izmantot blakus esošā – Višķu profesionālā vidusskola.

#SIF_NVZ2022