Septembra beigās stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kurā viens no punktiem paredz, ka Latvijā ar uzturēšanās atļaujām dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem līdz nākamā gada 1. septembrim būs jāpierāda valsts valodas prasmes. Pretējā gadījumā būs vai nu valsts jāpamet, vai tiks saņemta atļauja dzīvot Latvijā vairs tikai vienu gadu. Taču tagad liels jautājums, kā atbildīgie dienesti spēs tikt galā ar šo, jo apjoms vismaz trīskāršosies.
Krievijas Federācija savulaik aktīvi aģitēja Latvijas nepilsoņus, kā arī pilsoņus ar atvieglotiem noteikumiem pieņemt Krievijas pilsonību, piedāvājot ātrāk saņemt savas valsts pensiju. Latvijas likumi nosaka, ka dubultpilsonība ar Krieviju nav iespējama, teju kā Saeimā pieņemtie grozījumi nosaka, ka cilvēkiem, kuri savulaik šādu izvēli izdarījuši un turpina dzīvot Latvijā, tagad jāpierāda latviešu valodas prasmes. Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Madara Puķe saka: “Tas attiecas uz aptuveni 28 tūkstošiem cilvēku. Ir pārvaldē jāiesniedz dokuments, apliecinājums, ka viņu valodu zināšanas ir vismaz A2 līmenī, šo dokumentu elektroniski vai pa pastu var sūtīt jau šobrīd.”
Pretējā gadījumā no nākamā gada 1. septembra šo cilvēku patstāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā tiks anulētas, uzturēšanās tiks terminēta vairs tikai uz vienu gadu. Iekšlietu ministrs ReTV norāda, tā kā valodas pārbaudes eksāmens nepilna gada laikā jāveic salīdzinoši lielam cilvēku skaitam, iestādēs varētu rasties kapacitātes problēmas. “Mums pilnīgi noteikti vajadzēs ieguldīt resursus, izveidot kapacitātes, lai varētu nodrošināt eksāmenu pieņešanu un ne tikai eksāmenu pieņemšanu arī valodas apmācīšanu,” saka iekšlietu ministrs (Attīstībai/Par) Kristaps Eklons.
Likumā noteiktajai sabiedrības grupai valsts valodas zināšanu pārbaude jāveic Valsts izglītības satura centrā (VISC). Šeit ReTV atzīst, ka ziņa par šādu darba apjomu, kas jāpaveic nepilna gada laikā, bijis negaidīts pārsteigums. VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva saka: “Tāpēc tas ir sarežģīti, un mēs gribētu, lai tas termiņš būtu ilgāks mūsu ieskatā, bet mēģināsim, darīsim, ko varēsim, mēģināsim atrast cilvēkus, jo vērtētājam ir jābūt latviešu valodas un literatūras speciālistam vai Baltu filoloģijas speciālistam, jābūt noteiktai izglītībai.”
Ja pašlaik gaida laikā centrā valsts valodas eksāmenu kārto vidēji 4000 cilvēku, tad nākamā gada laikā likuma izmaiņu dēļ tie varētu būt aptuveni 20 tūkstoši. Tas nozīmē, ka vajag arī pieces reizes vairāk darbinieku, kā arī lielāku finansējumu. Anta Lazareva: “ Droši vien, ka būs daļa, kas ar pirmo reizi nenokārtos. Tas nozīmē, ka jāpadomā, lai pietiek laika uzlabot savas valodas zināšanas un sekmīgi nokārtot eksāmenu.”
Arī PMLP atzīst – apkalpot tik lielu cilvēku skaitu būs liels administratīvais slogs. Madara Puķe: “Iepriekš jau gan Iekšlietu ministrija, gan pārvalde rosināja, ka šis process varētu notikt pakāpeniskāk, taču mūsu rosinājums nerada atbalstu. Paredzam, ka procesi būs gana ilgi, jo būs milzīgs pieteikumu skaits. “
Jāpiemin gan, ka eksāmens visiem nebūs jākārto, no tā ir atbrīvotas personas, kuras vecākas par 75 gadiem un jaunākas par 15 gadiem, kā arī Krievijas pilsoņi, kuri latviešu valodas eksāmenu jau sekmīgi nokārtojuši pirms 2001. gada 31. janvāra. Tāpat paredzams, ka būs arī tādi Krievijas pilsoņi, kas šī likuma dēļ Latviju varētu arī pamest.
