Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu – tirdzniecības centru stāvvietās

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB) veicis apkopojumu par bīstamākajiem punktiem ceļu satiksmē  pēdējo septiņu gadu laikā.

LTAB jau vairākus gadus uztur ceļu satiksmes negadījumu karti. Tur tiek fiksēti negadījumi caur saskaņoto paziņojumu, kā arī tie, kas reģistrēti policijā.  “Informācija jau labu laiku tiek uzkrāta. Reizi pa reizei publicējam. Tad redzam secinājumus, kas no tās kartes izriet. Priecē, ka ne tikai mēs to skatāmies, bet arī dažādas institūcijas – varētu dot pozitīvu pienesumu. Varbūt kaut kas tiks uzlabots, negadījumi kļūs mazāk,” saka LTAB valdes loceklis Juris Stengrēvics.

Interesantākais, kas pēc statistikas izriet, ka tā saucamie “melnie” punkti ir lielveikala autostāvietās. Stengrēvics: “Jāsaka, ka šobrīd mums nebija izbrīns. Karti kādu laiku uzturam un regulāri skatāmies. Tieši lielveikalu autostāvietas ir tā vieta, kur notiek tiešām daudz negadījumu . Mēs jau esam uzsākuši iniciatīvas no savas puses, lai mēģinātu to situāciju ne tikai parādīt – visi zinātu, tiktu brīdināti, bet arī praktiskas lietas, lai to situāciju uzlabotu.”

Septiņu gadu laikā vissvairāk negadījumi Rīgā ir bijuši tirzniecības centra “Spice”  teritorijā – 810 ceļu satiksmes negadījumi. Vidzemē bīstamākā vieta ir tirzniecības centrs “Apelsīns” Ādažos – ar 223 ceļu satiksmes negadījumiem. 

Rīga - T/C “Spice” - 810 CNSg

Vidzeme (Ādaži) - T/C “Apelsīns” - 223 CNSg

Kurzeme (Liepāja) - T/C “Rietumu centrs” - 161 CNSg

Latgale (Daugavpils) - T/C “Ditton nams” - 238 CSNg

Kā otra vieta ar visvairāk reģistrētiem ceļu satiksmes negadījumiem jeb 192 ir Valmierā – tirdzniecības centra “Valleta” stāvvlaukums. Lai arī, ne visiem ir norādīti zaudējumi, bet tiem, kam ir, lielākā summa ir vairāk nekā 1200 eiro.

Kurzemē 161 ceļu satiksmes negadījumi pie “Rietuma centra” Liepājā. Latgalē “melnākais punkts” ceļu satiksmē ir “Ditton nams” Daugavpilī, kur fiksēti 238 ceļu satiksmes negadījumi. Zemgalē visvairāk negadījumu fiksēts Jelgavā – pie tirdzniecības centra “Valdeka” (220). Risinājums? LTAB jau vairākus gadus cīnās par to, lai stāvvlaukumos beidzot tiktu ieviestas platākas stāvvietas. Stengrēvics: “Ja paskatāmies, automašīnas katru gadu paliek lielākas, piemēram, automašīna Golf. It kā skaitās maza automašīna, paskatāmies tagad – tā jau ir liela. Ja atsaucam atmiņā stāvvietas, kas bija kādreiz padomju laikos, stāvvietas, kas ir tagad – nekas jau nav mainījies. Ir kaut kādi veci standarti, kur ir ieteikums 2,5 metri, stāvvietai ir jābūt platai, bet reāli ne visur ir tik plata. Tie 2,5 metri ir pat par mazu. Turklāt – tas ir ieteikums. Tur mums arī kaut kas jāmaina. Nav problēmu, ja vadītājs ir pieredzējis. Viņš jau var iebraukt stāvvietā, bet problēmas būs attaisīt durvis.”

Viņi šo problēmu ir aktualizējuši caur inicatīvas platformu “ManaBalss.lv” 2021. gadā. Lai virzītu iniciatīvu tālāk, bija nepieciešami 10 tūkstoši parakstu. Tas arī tika izdarīts. “Pēc Saeimas rezidijas lūguma, parakstus analizē PMLP iedzīvotāju reģistrā. Viņi pārliecināsies, ka ir 10000 nepieciešamo parakstu. Pēc tam nodos mandātu komisijai sākotnējai izskatīšanai, kas praktiski vienmēr ir klāt iniciatīvas iesniedzējs vai pārstāvis. Tur notiek sākotnējā izskatīšana, pieaicina ekspertus pēc vajadzības, saprot, ko tālāk iesākt.  Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tam ir jānotiek mēneša laikā kopš iesniegšanas. Tas ir diezgan ātri. Kad ir vasaras pārtraukums Saeimai, tad ir problemātiski, bet pārsvarā tas notiek mēneša laikā. Mēneša laikā ir jābūt definētam skaidrojumam, kas notiek ar to iesniegumu. Februāra vidū tam ir jābūt skaidram,” saka “ManaBalss.lv” komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis.

Par to, cik platas būs stāvvietas, nosaka pats tirzniecības centra īpašnieks. Loģiski, ka stāvvietas platumu netaisa lielāku par minimālo. Stengrēvics: “Iebraukt vari, bet izkāpt nevar. Nekāps jau pa bagāžnieku laukā. Līdz ar to tā muļķīgi. Es arī saprotu otru pusi. Jo vairāk stāvvietas iespiedīsim, jo vairāk cilvēkus sadzīsim iekšā. Mazāk būs jāmaksā par zemi. Jāskatās arī par cilvēku ērtību.”

Kā otra vieta, kur notiek ceļu satiksmes negadījumi, ir rotācijas apļi. 

Apkopotie ceļus satiksmes negadījumi pārsvarā nav bijuši dzīvībai bīstamai – saskrāpētas durvis un nelielas avārijas. Bet vienalga, redzam vietas, kuras ir nepieciešams uzlabot. Ja dodamies uz tirzniecības centriem un tērējam tur savu naudu, tad šķiet loģiski, ka nevēlamies papildus izdevumus par bojātām automašīnām.