Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19, strauji pieaug arī stacionēto pacientu skaits. Šobrīd medicīnas iestādēs kopā ārstējas vairāk nekā 1100 pacienti. Pakāpeniski tiek atvērtas ar vien jaunas Covid-19 nodaļas reģionos. Rīkojumu par šādas nodaļas izveidi saņēmusi arī Madonas slimnīca.
Valsts operatīva medicīniskā komisija (VOMK) paziņoja, ka Madonas slimnīcā ar 20. oktobrī jāuzsāk Covid-19 pacientu uzņemšana, nodrošinot septiņpadsmit gultas vietas, taču, kā atzīst slimnīcas vadība, tas neesot iespējams. “Mūsu slimnīca diemžēl ir celta deviņdesmitajos gados. Mēs nevaram nodrošināt gan pacientiem, gan ārstiem drošo plūsmu. Vēl viena ķibele mums ir notikusi, mums ir vienkārši izgājis no ierindas viens lifts. Slimnīca nevar uzņemties atbildību par šo te plūsmu nodrošināšanu, ir apdraudēta gan neatliekamās palīdzības sniegšana, gan arī ambulatorā, jo mēs šīs pacientu plūsmas vienkārši nevaram nodalīt,” saka Līga Šerna, SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētāja.
Kā ReTV Ziņām uzsver uzrunātie, Madonas slimnīca nav brīva no Covid-19, jo arī šobrīd ir gadījumi, kad pēc pacientam veiktā testa, kas sākotnēji ir negatīvs, vēlāk atkārtotais tests uzrāda pretējo. “Mēs jau esam saskārušies ar Covid-19 pacientu, kuru mums ir jāizolē, jānodrošina, ka viņam ir atsevišķa palāta un jāpieiet pie viņa ka pie Covid slimnieka, neskatoties uz to, ka pamatslimība viņam ir cita. Tāpat slimo arī personāls,” pauž Astrīda Svilāne, SIA “Madonas slimnīca” valdes locekle, medicīniskā direktore.
Slimnīca esot nodrošināta ar skābekļa ligzdām palātās un ventilējamajiem aparātiem, taču bažas rada fakts, ka, pieaugot stacionēto skaitam ar smagu slimības gaitu, to var nepietikt un tad sāktos pacientu šķirošana. “Ārstam uzlikt šo te atbildību, jebkurā gadījumā šķirošana ir ļoti sarežģīta lieta. Tā ir arī sirdsapziņas lieta, tā ir tāda arī morāles lieta. Grūti teikt, ja tas ir kara apstākļos, tā ir viena lieta. Tā kā mēs pašreiz dzīvojam normālos miera apstākļos, tad šķirošana ir ļoti sarežģīta,” skaidro Astrīda Svilāne.
Taču īpaši lielu sašutumu šajā situācijā radīja fakts, ka bijusi vienošanās ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju, ka Madonas slimnīca uzņem terapeitiskā profila pacientus arī no apkārtējiem reģioniem, tādējādi sniedzot atbalstu, jo Covid-19 nodaļu izveidot nav iespējams. Attiecīgās institūcijas to zinājušas, taču madoniešu viedokli vērā neņēmušas. “15. oktobrī, tā bija ceturtdiena, dienas vidū notika VOMK sēde. Tad mēs vakarā saņēmām ziņu, nevis saņēmām, bet paši izlasījām presē, ka tāds VOMK lēmums bijis, bet pašas slimnīcas šo lēmumu, protokolu saņēma piektdien vēlu vakarā. Respektīvi, tad, kad slimnīcās nebija ne administrācijas, nekas. Mēs tomēr sagaidītu, ka VOMK lēmumi tomēr atnāk savlaicīgi līdz mums, nevis vispirms tiek informēta prese. Lēmums ir pieņemts, bet ar mums netika runāts,” saka Līga Šerna.
Šobrīd Madonas slimnīca uzrakstījusi atkārtotu vēstuli, lūdzot izvērtēt situāciju, kas neļauj nodrošināt drošu Covid-19 slimnieku ārstēšanu.
