Nesen iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no “Apvienotā saraksta” pauda veidokli, ka jauniešu sliktā fiziskā sagatavotība ir problēma un tas ir drauds dienestiem. Piemēram, Valsts robežsardzes koledžā tādēļ pat ir grūti nokomplektēt grupas. Kā situāciju vērtē citos dienestos?

Lai kļūtu par Valsts policijas (VP) koledžas audzēkni, ir virkne noteikumu. Jāizpilda arī fiziskās sagatavotības prasības, ko, kā atklāj koledžā, 40 līdz 50 procenti gribētāju nespēj. VP koledžas direktora vietniece, pulkvežleitnante Anita Fišere: “Varu teikt – gribētāju netrūkst. Uz vienu uzņemšanu konkurss vidēji iepriekšējos gadus bija četras personas uz vienu studenta vietu, bet diemžēl nespēja nokārtot šos fiziskos pārbaudījumus, kas ir tāda lielākā problēma, kas liedz kļūt par policijas darbinieku.”

Pārbaudījumi, par kuriem piešķir punktus, ir četrās disciplīnās. Piemēram, divdesmitgadīgam vīrietim minimālais iegūstamais punktu skaits būtu 12. Ja katrā disciplīnā iegūst pa trim, tad minimums – jāpievelkas sešas reizes, 14,8 sekundēs jānoskrien 100 metri, 15 minūtēs un 29 sekundēs trīs kilometru kross, kā arī divās minūtēs jāveic 50 vēderpreses. Fišere: “Lielāko problēmu sagādā krosa distances, kas ir viens kilometrs sievietēm un trīs vīriešiem. Daudzi nevar veikt šīs distances noteiktajā laika termiņā, lai iekļautos viena punkta robežās.”

Šādas prasības ir vienādas visā Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes resorā, un ReTV Ziņām vairāki dienesti atzīst, ka jauniešu fiziskā sagatavotība ir problēma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs: “Rezultāti paliek arvien sliktāki un sliktāki – tiem cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par ugunsdzēsējiem, procentuāli statistikas nav, bet to var redzēt – rezultāti, kādi bija, kādi ir, sagādā vairāk problēmas. Mēs uz to nevaram pievērt acis, jo tomēr liela daļa darbu ir saistīti ar fizisko slodzi. Bez fiziskās sagatavotības arī nevaram šo ugunsdzēsēju paņemt.”

Ieslodzījuma vietu pārvaldes rakstisks komentārs: “Stājoties dienestā, fiziskos normatīvus pirmajā reizē nevar nekārtot aptuveni 27% no kandidātiem. Lielākās grūtības sagādā tādas disciplīnas kā ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana, 3000 metru kross. Daļa kandidātu atgriežas pēc kāda brīža, lai pārbaudījumu kārtotu atkārtoti, daļa no šiem kandidātiem diemžēl neiztur atlasi.”

Pēdējo gadu laikā prasības fiziskajai sagatavotībai ir pārskatītas un mazinātas vairākas reizes, tādēļ uzrunātie dienesti uzskata, ka sportošana jāveicina skolas vecumā. Grīnbergs: “Ja viņš savā dzīves plānā ir izdomājis, ka grib būt kādā dienestā, tad viņam arī iepriekš ir jāsaprot, ka nevar būt tā, ka vienmēr ir sēdēts uz dīvāna, spēlētas datorspēles un nekas cits nav darīts. Tagad viņš varēs darīt fizisko darbu.”

“Šeit būtu ieteikums sporta skolotājiem sniegt atbalstu, palīdzību, tāpat bērniem, vidusskolēniem vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam un fiziskajām aktivitātēm, sporta stundās nopietnāk padarboties,” saka Fišere.

Publiskajā telpā izskanējis viedoklis, ka šīs problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), jo sporta nodarbības skolā kļuvušas nenopietnas. IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš: “Es gribētu nepiekrist šim apgalvojumam, jo sasniedzamie rezultāti sportā ir skaidri definēti. Tā ir kompeksa problēma, jo šobrīd arī stundu skaits ir krietni vairāk, nekā tas bija gadus piecus atpakaļ, proti, ir vismas trīs sporta stundas nedēļā. Ir skolas, kas izvēles piedalīties programmā “Sporto visa klase”, kas ir brīvprātīga iniciatīva. Šeit sports notiek katru dienu.”

Ministrijā atzīst, ka sportošanā nozīme esot arī infrastruktūrai, kas lielai daļai skolu esot problēma, un vienlaikus piebilst, ka nākamajiem gadiem ir dažādas iniciatīvas un atbalsta pasākumi jauniešu aktivitātes veicināšanai.