No 2020. gada 1. janvāra – tātad nu jau gandrīz divus gadus – gan privātmājās, gan dzīvokļos obligāti jābūt dūmu detektoriem. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija, 87% iedzīvotāju apliecinājuši, ka brīdinošās ierīces savos mājokļos ir ievietojuši. Arī vairākums ReTV aptaujāto pastāsta, ka detektorus ir ierīkojuši un tā jūtas drošāk.
Vienam aptaujātajam mājās ir pat trīs dūmu detektori, jo istabas esot divos stāvos. Savukārt kāds cits saka, ka ir jau otrais un ka iepriekšējam beidzās baterijas.
Ar dūmu detektoriem pieredze ir dažāda. “Jā, vienreiz nostrādāja, kad sāku mazgāt karstu pannu. Dūmi bija, es nobijos. Jā, normāli ir. Nu, tad es uzreiz aizskrēju un izslēdzu,” saka Olga, valmierietie.
“Liekas, ka vienreiz iedarbojās – saistībā ar kaut kādiem dūmiem no virtuves. Un tas viss. Un arī baterijas ir mainītas, jo bija nolietojušās. Domāju vēl vienu iegādāties,” pauž valmierietis Jānis Āboliņš.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nerīko īpašus reidus, lai pārbaudītu, vai dūmu detektori ir vai nav, taču, kā pastāsta dienesta pārstāve, kontrole notiekot. Dienests arī apkopo datus par ugunsgrēkiem dzīvojamās mājās. Kur vien tas iespējams, iegūst informāciju par to, vai šīs ierīces tajos ir bijušas, vai nē. “Šie statistikas dati diemžēl nav iepriecinoši: 50% šo gadījumu, kur ir bijuši ugunsgrēki mājoklī, tomēr parādās, ka dūmu detektora nav bijis,” saka Agrita Vītola, VUGD pārstāve.
Šā gada deviņos mēnešos mājokļos izcēlies 1441 ugunsgrēks, liecina dienesta dati. 430 gadījumos ugunsnelaime tika pamanīta, pateicoties detektora signāliem. Tomēr kopumā 715 gadījumos nācās konstatēt, ka signālierīču mājokļos nav bijis.
Agrita Vītola: “Piemēram, aizvadītajā diennaktī mums bija divi gadījumi, divi bojāgājušie. Vienā gadījumā, kad izsauca ugunsdzēsējus, sākotnēja informācija bija tāda, ka jūtama dūmu smaka kāpņutelpā daudzdzīvokļu namā. Ierodoties notikuma vietā, nekas neliecināja par to, ka tur kaut kādi dūmi būtu vai degšana, vienkārši jūtama smaka. Pārbaudot dzīvokļus, protams, tika atrasts konkrētais dzīvoklis, kur bija izcēlies ugunsgrēks. Tas bija piepildīts ar melniem dūmiem, diemžēl no šī dzīvokļa tika iznests bojāgājušais. Traģiskais rezultāts vedina domāt, ka dūmu detektora tur nav bijis, jo tad apkārtējie būtu dzirdējuši, ka skan dūmu detektors vai kas cits liecinātu par to, jo bieži vien ir tā: ja ir nostrādājis dūmu detektors un ugunsdzēsēji glābēji brauc, mēs jau dzirdam, ka viņš skan.”
Nereti dūmu detektorus atslēdz, jo tie mēdz ieslēgties ne no šā, ne no tā. Agrita Vītola tomēr aicina uz ierīci nedusmoties, bet saprast, ka tā tikai pilda savu funkciju. “Viņa var nostrādāt uz putekļiem, uz tvaikiem, tāpēc attiecīgi ir ieteikumi, kur šo dūmu detektoru ievietot – nevajag likt vannas istabā vai virtuvē, jo skaidrs, ka tur būs tvaiki un dūmi, kas provocēs ierīces darbu,” pauž Agrita Vītola.
Sods par to, ka dūmu detektors mājoklī nav ievietots, fiziskajām personām var sasniegt pat 280 eiro, tomēr dienesta mērķis neesot sodīt, bet gan veicināt izpratni par to, ka signālierīce var glābt ne tikai īpašumus, bet arī dzīvības. Diemžēl šogad ugunsgrēkos – galvenokārt mājokļos – gājuši bojā 78 cilvēki, liecina statistika par deviņiem mēnešiem. Pagājušajā gadā bojāgājušo skaits bija 83.
