VUGD Vidzemē: vien ceturtdaļai mājokļu varētu būt uzstādīti dūmu detektori

Spalgais dūmu detektora signāls ugunsgrēka gadījuma pievērsīs jebkura cilvēka uzmanību; tas pamodinās pat naktī un liks sarosīties arī kaimiņiem.

“Pat nostrādājot kāpņu telpā, kaimiņi izdzird un izglābj savus kaimiņus, izvelkot no dzīvokļa, jo bojā iet no degšanas produktiem. Kad nostrādā telpā un paspēj evakuēties, to gadījumu aizvien vairāk,” saka Mārtiņš Baltmanis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks.

Patvaļīgi ierīkotajā, nelegālajā hostelī Merķeļa ielā, Rīgā, VUGD amatpersonas vairākkārt centušās iekļūt, lai veiktu ugunsdrošības pārbaudes, taču nesekmīgi. Pat piemērotais administratīvais sods nav mudinājis hoteļa īpašniekus sakārtot ugunsdrošības jautājumus.

Mārtiņš Baltmanis: “Šeit mēs runājam par izmitināšanas vietu, par citām prasībām uz ugunsdrošību, jo tur jābūt būvniecības dokumentiem, atbilstoši cilvēku skaitam, atbilstošai platībai, jo tad tiek noteikts, ka tas varbūt pat nav autonomais dūmu detektors, bet ir jābūt obligāti automātiskai ugunsgrēku atklāšanas un trauksmes signalizācijai ar dežurējošo personālu, kurš ikdienā redz konkrētu ugunsgrēka izcelšanās vietu.”

Automātiskai ugunsgrēku atklāšanas un trauksmes signalizācijai jābūt ierīkotai ikvienā publiskā ēkā, tai skaitā arī viesu izmitināšanas vietās, kur var nakšņot vairāk nekā 50 cilvēki. Šeit ugunsdrošības pārbaudes jāveic ne retāk kā reizi divos gados.

Pēc statistikas datiem lielākā daļa ugunsgrēku notiek tieši privātajā dzīvojamā sektorā. Tās ir privātās mājas un dzīvokļi, kur cilvēki nepareizi lieto apkures iekārtas, mājoklī smēķē, bez uzmanības atstāj iedegtas sveces. Pērn Vidzemē vien katrā ceturtajā mājoklī, kur notika ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors. Aizvadītajā gadā Vidzemē ugunsgrēkos bojā gāja astoņas personas, un tikai vienā gadījumā dzīves vietā bija uzstādīts dūmu detektors.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ReTV Ziņām norāda uz būtisku problēmu, kas varētu arī novērst daudzas nelaimes - šobrīd dienesta pārstāvjiem bez nopietna pamatojuma nav tiesības veikt ugunsdrošības pārbaudes privātīpašumā. “Jābūt skaidram pierādījumam, ka šajā objektā notiek bīstamas darbības, tad kopā ar Valsts policiju mēs varam ieiet arī bez īpašnieka atļaujas, bet tas ir ļoti īpašos gadījumos,” pauž Jānis Skrastiņš, VUGD pārstāvis.

Mārtiņš Baltmanis: “Pati par sevi drošības pārbaude ir svarīga, lai klāt ir likumīgais pārstāvis, jo jāiekļūst katrā telpā, jāiegūst būvniecības dokumenti - vai tas attiecībā uz ēku un tās pielietojuma tipu, vai attiecas uz aizsardzības sistēmu, lai var pārbaudīt, vai viss atbilst situācijai.”

Iespējams, nelaime nebūtu notikusi arī Rīgā tieši šī iemesla dēl - ja atbildīgie dienesti tiktu iekšā un laikus veiktu pārbaudes.

Operatīvo dienestu pārstāvji, kā arī Iekšlietu ministrijā uzsver, ka, iespējams, šī kārtība jāmaina, lielākas pilnvaras sniedzot operatīvajiem dienestiem. Savukārt īpašuma saimniekam nosakot daudz lielāku atbildību par kārtību savā īpašumā. 


Foto: Shutterstock