Zaļā ģenerācija nodrošina pieprasījumu

Nepilni 0,2 centi par kilovatstundu – tāda vidējā cena augustā bija Norvēģijas ziemeļos laikā, kad lielākā daļa Eiropas šausminās par elektrības cenām biržā, kas nu jau regulāri pārsniedz 50 centus/kWh. Bet ne jau tikai Norvēģijas mazapdzīvotie ziemeļi par elektrības cenām nebēdājas – Zviedrijas ziemeļos augustā vidējā cena bija nieka 1,7 centi/kWh. Abu valstu ziemeļos augstākā cena pēdējā pusotra gada laikā bijusi ap sešiem centiem. Kāpēc Ziemeļeiropas reģionā tik būtiski atšķiras elektroenerģijas cena, un kāpēc arī mūsu kaimiņi igauņi par elektrību maksā mazāk?


Palīdz ziemeļu kaimiņi

Pēdējā laikā gana lielu nesaprašanu radījis fakts, ka mūsu kaimiņiem igauņiem vidējā elektrības cena "NordPool" biržā pēdējo mēnešu laikā bijusi par vairākiem centiem zemāka nekā mums un lietuviešiem. Sākot no jūnija, elektrības cena Igaunijā bijusi par pieciem, septiņiem un visbeidzot augustā par 12 centiem par kWh zemāka.

Sākumā jānorāda, ka cenu atšķirības starp dažādiem tirdzniecības reģioniem nosaka gan to savstarpējie savienojumi, gan arī katrā reģionā esošās ģenerācijas jaudas un patērētās elektroenerģijas apjoms. Elektroenerģijas tirgus uzdevums ir apmierināt visu elektroenerģijas pieprasījumu par maksimāli zemu cenu, līdz ar to, ja vienā apgabalā cenas ir zemākas, elektroenerģija plūst uz apgabaliem, kur tā ir dārgāka. Ja pārvades jaudas ir pietiekamas, cenas izlīdzinās – lētākajos apgabalos pakāpjas, bet dārgākajos – samazinās. Runājot par Igaunijas situāciju, "Augstsprieguma tīkla" Sistēmvadības departamenta vadītājs Ivars Kronenbergs skaidroja, ka Igaunijā ir vairāk lētas ģenerācijas, kas spēj nosegt patēriņu, bet pie mums lētā ģenerācija nespēj nosegt patēriņu.

Nevar neminēt arī to, ka Igaunijai ir starpsavienojums ar Somiju, kas ļauj ievērojamu daudzumu elektroenerģijas importēt no Somijas, kas ir lētāka par Igaunijā saražoto. Savukārt Somija var importēt elektroenerģiju no tālāk esošās Zviedrijas vai Norvēģijas, kur ir vairāk lētas ģenerācijas, ko iespējams eksportēt uz citām valstīm. "Tā kā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jauda nav pietiekama, tad lētā elektroenerģija no Igaunijas nevar ienākt Latvijā tādā apjomā, lai elektroenerģijas cenas izlīdzinātos," skaidro Kronenbergs. Turklāt Somijas un Zviedrijas pārvaldes sistēmas operatori šobrīd strādājot pie tā, lai starp abām valstīm pārvadītās jaudas palielinātu. Nedrīkst arī aizmirst, ka šogad darbu sāka Olkiluoto AES 3. bloks, kas ievērojami palielināja elektroenerģijas piedāvājumu, kas aizstāja kādreizējo importu no Krievijas.


Remontdarbus atlikt nevar

Turpinot par Igauniju, izrādās, šobrīd redzamā cenu starpība starp Latviju un Igauniju veidojas tāpēc, ka par aptuveni 30% ir samazinātas spējas importēt elektroenerģiju 330 kV līnijas Valmiera–Tartu remonta dēļ. Arī vēsturiski kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas līdz Igaunijas–Latvijas 3. starpsavienojuma nodošanai ekspluatācijā cenu starpība starp abām valstīm bija gandrīz nepārtraukta, neskaitot 2021. gadu, kad cenu starpības gandrīz nebija, jo pārvades jauda starp Latviju un Igauniju bija pietiekama. "Domājams, ka līdz ar 330 kV līnijas Valmiera–Tartu rekonstrukcijas pabeigšanu nākamā gada vidū cenas varētu izlīdzināties. Pēc tam gan sekos otras līnijas no Valmieras uz Igauniju rekonstrukcija, kura, visticamāk, atstās iespaidu uz elektroenerģijas cenām. Abu līniju rekonstrukcija ir būtiska valsts energoapgādes drošuma stiprināšanai un ir daļa no darbiem, kas jāveic, lai Baltijas valstu pārvades sistēmas uzsāktu sinhronu darbu ar kontinentālo Eiropu 2025. gadā," norāda Kronenbergs.

Savukārt Lietuvu no vēl augstākas cenas glābj četri jaudīgie starpsavienojumi ar Latviju, jo pēc Ignalinas AES slēgšanas Lietuvā konstanti bijis vērojams negatīvs elektroenerģijas saldo. Būtībā sanāk, ka Latvija palīdz Lietuvai cenu noturēt kaut cik cilvēciskos apstākļos, līdzīgi kā Somija palīdz Igaunijai, bet Zviedrija palīdz cenu samazināt Somijai.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis arī piebilda, ka Lietuvas un Latvijas reģionus būtiski ietekmē Lietuvas un Polijas pārvades savienojuma darbība. "Nereti šīs pārvades savienojums tiek izmantots tieši elektroenerģijas eksportam no Baltijas reģiona uz Poliju, kas arī, visticamāk, izdara spiedienu uz cenu veidošanos Latvijā un Lietuvā."


Barojas no skandināvu lētās enerģijas

Interesanta situācija vienmēr bijusi ar Zviedriju un Norvēģiju, jo tur valstu iekšienē elektrības cena biržā diametriāli atšķiras starp ziemeļu un dienvidu reģioniem. Stāsts ir pavisam vienkāršs – abu valstu ziemeļdaļā dzīvo maz cilvēku un kopumā elektroenerģijas patēriņš ir zems, bet ražošana ir ārkārtīgi liela, pateicoties hidroelektrostacijām un lieliem vēja parkiem. Ekonomiski aktīvie un daudz vairāk apdzīvotie dienvidu reģioni noteikti priecātos par ziemeļu rajonu cenu, taču Norvēģijas un Zviedrijas starpsavienojumi pašu teritorijā nemaz nav tik jaudīgi, lai visu lielo enerģiju varētu nogādāt dienvidiem. "Turklāt Norvēģijas un Zviedrijas dienvidiem ir jaudīgi pārvades savienojumi ar citām Eiropas valstīm, piemēram, Poliju, Dāniju un Baltijas valstīm, kas nozīmē, ka pārpalikums Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļu reģionos bieži vien ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu pieprasījumu Skandināvijas dienvidu daļā un ar tiem savienotajos citos Eiropas reģionos," stāsta Valdmanis.

Viņš gan norāda, ka zemā elektroenerģijas cena Zviedrijas un Norvēģijas ražotāju vērtējumā, visticamāk, nav un nebūs ilgtspējīga, jo Zviedrijā pēdējo gadu laikā būtiskas elektrostaciju jaudas ir tikušas slēgtas, savukārt Norvēģija ir veikusi investīcijas, lai nodrošinātu elektroenerģijas eksportu uz jauniem tirgiem, tostarp Lielbritāniju, tādējādi faktiski veicinot pieprasījumu pēc savas ražotās elektroenerģijas.

#SIF_MAF2022 | #Elektrizēts