Zantenieki lūdz ziedot ugunsdzēsēju auto iegādei

Pēc Sabiles Valsts ugunsdzēsības un glāšanas dienesta posteņa likvidēšanas Zantes brīvprātīgo ugunsdzēsēju nozīme ir vēl vairāk pieaugusi. Tomēr Tukuma novada Zantes brīvprātīgo glābēju gandrīz 40 gadus vecais auto tehnisko apskati pēdējo reizi izgājis pirms pieciem gadiem un uz koplietošanas ceļa nemaz nedrīkstētu atrasties. Pirms divām nedēļām zantenieki uzsākuši ziedojumu vākšanu jaunāka auto iegādei.

Zantes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai šogad apritēs simtā gadskārta. Uz izsaukumiem brīvprātīgie glābēji dodas ar savulaik vēl Kandavas novada pašvaldības piešķirto auto, kurš pa rūpnīcas vārtiem izbraucis gandrīz pirms 40 gadiem. Kā ReTV skaidro biedrības vadītājs Jānis Kālis Zantes, saucieni pēc palīdzības esot diezgan bieži. Vidēji gadā reizi mēnesī. “Kā kurā gada laikā. Ir tie sliktie gada laiki – kā tagad, kad ir pavasaris un kūlu gandrīz katru nedēļu jāpadzēš, arī kāda lielāka nelaime arī var notikt. Tad otrs gada laiks ir rudens, kad visi sāk kārtīgi kurināt.”

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības glābējs Kristiāns Evarsons Zantes saka: “Pirmais, ko mēs nodrošinām, ir ūdens ņemšanas vieta. Atrodam, kur ir dīķis, strauts vai kas cits, izliekam savu motorsūkni un maģistrāles. Kad atbrauc VUGD, viņi var slēgties klāt. Un otrs – uguni nodzēšam ar savu muciņu.”

Tehniskās apskates uzlīme auto logā gan liecina, ka uz koplietošanas ceļa tā nemaz nedrīkst atrasties, un tas arī esot iemesls, kāpēc uz citiem pagastiem brīvprātīgie vairs praktiski nebraucot. Auto pie “dzīvības” uzturot viens no brīvprātīgajiem, kurš labi pārzina motorus. Tomēr savu laiku tā esot nokalpojusi ne vien fiziski, bet arī morāli, uz ko norāda arī sacensībām iegādātie šļūteņu uzgaļi.

Pirms pāris nedēļām zantenieki uzsākuši ziedojumu vākšanu, lai iegādātos lietotu, bet jaunāku auto no Vācijas. Pašreiz esot savākti 3000 eiro, bet nepieciešami vismaz 15 000 eiro. Zantenieki cer, ka  savu artavu pieliks arī pašvaldība. Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš saka: “Šī iniciatīva ir atbalstīta, un mēs to turpinām atbalstīt. Mēģināsim “piemest” arī jaunajai mašīnai, kas ir nepieciešama, bet ļoti saprātīgi un arī valstij izdevīgi būtu, ja arī valsts dotu nelielu līdzfinansējumu šādām aktivitātēm. Tas varētu būt līdzīgi kā Nacionālo bruņoto spēku ir palīgs Zemessardze, tā VUGD palīgs varētu būt brīvprātīgās biedrības.”

Šādu nākotnes redzējumu pauž arī Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienības vadītājs, bet pašreiz brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm esot pabērna lomā jau ne pirmo gadu desmitu.

Pašreiz Latvijā darbojās aptuveni 70 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, bet to darbība ir atkarīga no pašu finansējuma, ziedojumiem un pašvaldības atbalsta.