Pēc trim gadiem ieplānots izveidot Zemes digitālu dvīni. Tas palīdzēs prognozēt dabas stihijas un klimata pārmaiņas pasaulē. Apkopojot informāciju par to, kāds ir ūdens līmenis upēs, ezeros, jūrās un okeānos; arī citus būtiskus faktus, ar šāda modeļa palīdzību zinātnieki varēs vairāk izprast, kādā pasaulē mēs dzīvosim nākotnē.
Jaunais zemeslodes sistēmas modelis precīzāk parādīs teju visus procesus uz Zemes, tajā skaitā, kāda ir cilvēka ietekme uz ūdens resursiem, kā arī pārtikas un enerģijas pārvaldību. Šī ir viena no programmām, ar kuras palīdzību Eiropas Savienība cer līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu teritoriju. “Vienkopus būs dati, varēs ar tiem skaitļot, pēc tam iespēja veidot dažādus scenārijus prognozes, balstoties uz datiem, par kuriem tiek domāts, kādā veidā varētu notikt izmaiņas gaisa piesārņojumā,” stāsta Gatis Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jomā.
VARAM ir koordinators Latvijā, kas aicina organizācijas pievienoties šai programmai. “Šobrīd mēs analizējam, kas ir tie dati, kurus no Latvijas puses varam piedāvāt šim projektam, ir bijusi atsaucība no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), “Latvijas valsts meži” piedāvāt datu kopas šī dvīņa izveidē,” stāsta Gatis Ozols.
Viena no būtiskākajām vietām, kas ietekmē meteoroloģiskos apstākļus arī Latvijā un pasaulē, ir Arktika. Ne velti pat Ārlietu ministrijas ikgadējā ziņojumā minēts, ka klimata pārmaiņām Arktikā ir ilgtermiņa ietekme arī uz Baltijas jūras reģiona ekonomiku. Eiropas Savienības mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu 1,5 grādu robežās pēc Celsija, taču pašreiz tas scenārijs neizskatās optimistisks, ReTV stāsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. “Ja mēs paliksim pie līmeņa, kāds ir tagad, kad visi virzīsies uz karbonneitralitāti, oglekļa neitralitāti, neizmetīs atmosfērā vairāk, nekā paņems atpakaļ, pat tad sasilšanas scenārijs būtu 1,8 grādi,” atzīts Viesturs Zandersons.
Liels uzsvars jāliek uz siltumnīcas efekta mazināšanu, Arktika ir vieta, kas no tā cieš ļoti būtiski - kūst ledāji, kā arī veidojas aukstās gaisa masas.
Eiropas Savienībā prognozēts, ka apkopojošās datu kopas, kas būs šis zemeslodes dvīnis, varētu būt pieejams, 2024. gadā. Tās palīdzēs izprast, kā dabas pārmaiņas un cilvēku ietekme rada izmaiņas klimata jautājumos.
