Atzīmējot Zemessardzes trīsdesmito gadskārtu, Jelgavā izskanēja koncertuzvedums “Mūsu zeme. Mūsu tauta”. Divu stundu garajā koncertā kopā ar Zemessardzes orķestri uzstājās dažādu žanru mūziķi, kuri savā brīvajā laikā ir zemessargi, nepieciešamības gadījumā ir gatavi palīdzēt sargāt savu zemi.

Zemessardze ir Latvijas kods, kas pāriet no paaudzes paaudzē. Izņēmums nav arī mūziķi, kuru ikdiena saistīta ar ierakstu studijām un koncertdzīvi, bet, ne mirkli nešauboties, viņi gatavi aizsargāt arī savu valsti. “Saistībā ar tām emocijām, ko es izjutu barikādēs. Es tur gandrīz nedēļu biju, pēc barikādēm es vienkārši sapratu, ka pie pirmās iespējas ir jāstājas bruņoto formējumu rindās. Es cerēju, ka tādi noteikti būs. Tas piepildījās, es bez šaubīšanās uzreiz pieteicos,” saka Artūrs Reiniks mūziķis, zemessargs kopš 1991. gada.

“Tāds īstais spēriens bija pandēmija, kad bija ļoti daudz laika. Es izmantoju to lietderīgi, iestājoties zemessardzē. Tagad sāksies sarežģītākais, mēģinot to visu apvienot,” pauž Atis Ieviņš mūziķis, zemessargs.

Koncertuzvedumā “Mūsu zeme. Mūsu tauta”, kas veltīts Zemessardzes trīsdesmitajai gadskārtai, Zemessardzes orķestra pavadībā uzstājās daudzi mūziķi. Šoreiz viņus vienoja ne tikai mūzika, bet arī Zemessardze vai dienests bruņotajos spēkos. “Es piekrītu tam, ka viss dzīvē notiek tad, kad tam jānotiek. Un es sāku repot, jau dienot bruņotajos spēkos. Maz laika atliek mūzikai, bet, ja kaut kas patīk, kaut ko dara no sirds, tam vienmēr atrodas laiks,” skaidro Artūrs Strēlnieks reperis, Militārās policijas karavīrs, seržants.

Zemessargi-mūziķi ir klāt visos svētkos, un tos varētu saukt arī par neredzamo tiltu, kas vieno sabiedrību ar Latvijas profesionālajiem sargiem.