Līdzās tūristu iecienītām pilīm un muižām, kas lielākoties pieder valstij vai pašvaldībai, pēdējos gados Zemgalē sāk atdzimt arī tās muižas un pilis, kas visbiežāk atrodamas portālā “Zudusī Latvija”. Soli pa solim savu spozmi piecu gadu laikā atguvusi Abgunstes muiža. Pirms trīs gadiem rosība sākās arī Berķenes muižā un Svētes pilī, kuras vēsture visos laikos bijusi saistīta ar armiju.

Svētes pils saimnieks Artūrs Blūmfelds saka: “Armija te ir kopš tā brīža, kā Kurzemes hercogiste paputēja un ienāca iekšā cara armija. Tad bija Latvijas armija, tad bija padomju armija līdz 1993. gadam. Tad bija pašvaldībai. Tad nu aizgāja, kā nu aizgāja.”

Jaunais saimnieks smej, ka, ja kādam šķiet, ka pils šobrīd ir sliktā stāvoklī, tad viņš nav redzējis, kāda tā bija agrāk. Trīs gadu laikā soli pa solim tiekot tīrīts, attīrīts un remontēts, tomēr pat mūža galā, visticamāk, nevarēšot teikt, ka tagad pils ir gatava.

Artūrs Blūmfelds: “Apzinoties visu to apjomu un zinot savas iespējas, absolūti nebija virsmērķis, ka te pēc pieciem gadiem būs kaut kas šiks un glauns. Tas pamatmērķis bija, lai tas vienkārši neaiziet postā.”

Pavisam nesen savus saimniekus atradusi arī Līves muiža Līvbērzes pagastā, par kuru Imants Lancmanis teicis: “Līdzās Vidzemes Ungurmuižai Līvbērze bija spilgts piemērs tai netveramajai robežai, kur baroka arhitektūras modernisms 18. gadsimtā bija apvienojies ar tautas celtniecības mūžsenajām tradīcijām.”

Padomju gados gan muiža kļuvusi par 18 dzīvokļu ēku, bet zem biezā kultūrslāņa joprojām atrodamas dažādas vēsturiskas liecības.

Līves muižas jaunā saimniece Linda Lazdiņa-Ozoliņa pauž: “No sākuma tas likās tāds ļoti bezcerīgs gadījums, bet katru reizi, braucot uz šejieni, mēs apzinājām aizvien vairāk un vairāk vēstures vērtības, kas šeit ir, jo ēkas mūra daļa ir 300 gadus veca.”

Pirms kļūt par muižkungiem, jaunajiem saimniekiem gan nāksies krietni pastrādāt, jo senā ēka jāatbrīvo no neskaitāmām tonnām sadzīves drazu. Nākotnes vīzijās paredzēta ar tūrismu saistīta vieta, bet mērķi tiekot nosprausti maziem solīšiem. Pirmais jau esot izpildīts, sakārtoti īpašuma dokumenti.

Piļu un muižu nākotne ir atkarīga tikai no to īpašniekiem, bet, kā norāda Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, teicienu - kas lēni nāk, tas labi nāk - varot attiecināt arī uz piļu un muižu atdzimšanu.