Zemnieki cenšas saglābt sējumus no putnu uzbrukumiem

Ik pavasari zemnieki saskaras ar migrējošo zosu radītājiem postījumiem labības un zālāju sējumu platībās. Postījumu apmērs ir ievērojams, putni ēd gan ziemājus, gan vasarājus, gan rapšu kultūraugu sējumus. Dabas aizsardzības pārvaldē informē, ka jau saņemti vairāki pieteikumi limitētai migrējošo zosu ieguvei, kas ir galējais instruments šajā ik pavasara cīņā ar daudziem simtiem putnu. ReTV šodien devās uz Salacgrīvas pusi, lai klātienē redzētu situāciju vienā no saimniecībām. 

Ierodoties Svētciemā netālu no Salacgrīvas, uzreiz pārsēžamies saimnieces apvidus spēkratā un dodamies apskatīt laukus, tie atrodas otrpus Salacas upei Igaunijas robežas virzienā.

“Vecie agronomi teica: “Mums tādi zosu bari reāli nebija.” 2018. gadā parādījās pirmo reizi bija neliels bars, vispār tā kā milzīgs brīnums bija, tepat uz tā lielā centra lauka – baigais brīnums, zosis. Nedzenājām, tas bars nebija liels. Nākamajā gadā tas jau bija – oj, oj, oj – reiz desmit. Tāds milzīgs, tad mēs sapratām, ka jāsāk dzenāt. Un tā ar katru gadu ģeometriskā progresija. Principā bari ir daudz un lieli, sastāv no dažādām sugām,” saka zemnieku saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga.

Postījumi sējumiem ir ievērojami, tomēr atšķiras dažādām augu kultūrām. Alpa-Eizenberga: “Ziemājus, kas ir zaļi, šādi vai vēl zaļāki, viņi noēd līdz pat zemei, paliek melna zeme. Protams, augs, ja ir normāli apstākļi, tas atjaunojas, ziemāji. Kad iesēj vasarājus, graudus, pupas, zirņus, tur nepaliek nekas, ja viņas barojās. Viņas ar knābjiem precīzi iet pa rindiņu un visu izlasa ārā – graudus, pupas, tikko uzdīgušus graudiņus.”   

Šogad zosis Salacgrīvas pusē parādījušās jau marta sākumā – tas ir agrāk nekā citos gados. Kuivižu pļavas un piejūras apkaime ir tikai putnu migrācijas pietruvieta, bet ne galapunkts. Zosis šeit uzņem spēkus tālākam ceļojumam uz ziemeļiem – Krieviju un Skandināvijas valstīm. Alpa-Eizenberga: “Tas tāds mazs bariņš, te viņas dzīvos līdz aprīlim – maijam Kuivižu pļavās. Te viņām patīk, te ir jūra blakus, uz turieni viņas laižas, tad viņas migrē uz visām pusēm. Te viņas neviens netraucē.”   

Lauksaimniekiem ir atļauts baidīt putnus prom no sējumiem, izmantojot fizisku dzīšanu, kā arī skaņas iekārtas un lāzera staru kūļa tehnoloģiju. Ja tas nestrādā, galējais risinājums ir atļaujas izņemšana letālai atbaidīšanai – to veic attiecīgā teritorijā licencēts mednieks, ar vienu licenci nošaujot ne vairāk par pieciem putniem. Ir stingra pieteikšanās un atskaišu sistēma pēc letālās atbaidīšanas veikšanas. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas eksperts Rihards Miķelsons: “Pāgujušogad kopskaitā Latvijā bija iegūtas tikai 30 zosis. Ir tā, ka lielākā daļa atļauju saņēmēju atļauju neizmanto. Tas, saprotu, ir vairāk kā tāds piesardzības princips, kad saņem atļauju, ja nu gadījumā zosis atlido uz laukumiem, lai būtu iespējams. Ir jāredz, jāsaprot, ko tu šauj. Tev tā zoss ir jāatpazīst. Mums ir atļaujas uz divām zosu sugām – sējas zoss un baltpieres zoss.”

Jāpiebilst, ka Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Valsts meža dienestu pavasara sezonā veiks regulāras pārbaudes, lai konstatētu, kā lauksaimnieki ievēro izsniegto atļauju nosacījumus un vai tiek izmantotas arī citas metodes putnu atbaidīšanai. Pēc mēneša-pusotra zosis pametīs Latviju un dosies tālāk.