Zemnieku mērs ir pilns

Pārtraukt graudu importu Eiropas Savienībā no Krievijas un citām trešajām valstīm, samazināt birokrātisko slogu lauksaimniekiem, iesaldēt Euribor aizņēmumu procentu likmes – šīs ir dažas no prasībām, ko izvirzījuši Latvijas zemnieki pirms pirmdien, 5. februārī, gaidāmās protesta akcijas. Tajā plāno iesaistīties lauksaimnieki no visas Latvijas. Ja valdība jautājumus nesadzirdēs, nedēļu vēlāk sekos visas Latvijas protesta akcija Rīgā. 

Pirmdienas rītā lauksaimnieki ar traktortehniku un smagajām automašīnām pulcēsies 16 pilsētās visā Latvijā. Pērnā gada 2. novembrī Tukuma novada Slampē notika nozares tikšanās ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), kurā zemnieki skaidri norādīja, kas nozarē steidzami jālabo. Trīs mēnešus vēlāk izmaiņas lauksaimnieki neredz.

“Ministrs nav spējis izdarīt tādu elementāru lietu, kā importētai pārtikai, lopbarībai paaugstināt kontroļu maksu desmitkārtīgi, simtkārtīgi.

Ministram būtu jāsaprot, ka visu laiku esam nākuši ar priekšlikumiem, dažādiem risinājumiem, piedāvājumiem, šobrīd ir pienācis laiks, kad saliekam prasības, bet risinājumus un piedāvājumus gaidām no ministrijas,” saka z/s “Mazdzērvītes” saimnieks Jānis Ločmels.

“Šobrīd ir tā, ka es pats arī esmu Francijā. Esmu darba jautājumos, esmu atbraucis uz Franciju pārdot sēklas, ko esmu izaudzējis savā saimniecībā. Šodien bijām vienā no zemnieku protestiem, vienam braucām pāri pa viaduktu. Mēs to pārspriežam ar kolēģiem Eiropā, ir sajūta visā Eiropā, ka birokrātija, domāšanas veids – par to ir jārunā, tas ir jārisina. Tā nav vienas valsts iegriba. Cits saka, ka skrienam pakaļ Vācijai, Polijai vai Francijai. Nē, tā gluži nav. Tā ir sistēmiska problēma, kas jāmaina fundamentāli, ja mēs gribam Latvijas laukos kaut ko ražot un tur būtu cilvēki, kas dzīvotu,” saka z/s “Krastmaļi” direktors Mārtiņš Flaksis.

Tik liela mēroga protesta akciju, kāda gaidāma pirmdien. Iespējams, pēc nedēļas Rīgā zemnieki, nav rīkojuši jau daudzus gadus.

Lieli zemnieku protesti Latvijā nav notikuši kopš 2008. gada. Zemniekiem ir konkrētas prasības, viņi sagaida konkrētu rīcību no ministrijas, citādi protestu apmēri tikai pieaugs. “Šī ir pirmā brīdināšanas akcija, miermīlīga akcija ar mērķi panākt savu prasību īstenošanu, bet mēs īpaši neticam. To pierāda arī mūsu lielā sanāksme Slampē, tas viss bija tukšgaitā, jo nevienu no jautājumiem neizpildīja. Katrā ziņā noklausījās. Man vakar vakarā pienāca ziņa, ka to un to izdarīs. Tātad pusdienas laikā var izdarīt, bet tajā pašā laikā četru mēnešu laikā nevar neko izdarīt un panākt. Ja netiksapmierinātas mūsu prasības, mēs turpināsim protesta akcijas,” saka z/s “Ceriņi” pārvaldniece Biruta Grantiņa.

“Birokrātijas jautājumos, par ko bija lielākais kliedziens, nekas netika izdarīts. Zemnieku mērs ir pilns,” saka z/s “Lazdiņi” saimnieks Reinis Lazdāns.

Daudziem zemniekiem šobrīd ir grūtības veikt kredītu maksājumus bankām. Tie tiek pārlikti uz turpmāko periodu. Savukārt vitālā “Altum” apgrozāmo līdzekļu programma lauksaimniekiem 27 miljonu eiro apmērā ir pilnībā iztērēta, zemniekiem vajadzīga tās papildināšana ar vēl vismaz 20 miljoniem eiro. 

Zemnieki plāno pulcēties Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. 5. februārī plānots satikties dažādās pilsētās ap plkst. 10.00, bet no plkst. 11.00 līdz aptuveni 15.00 doties protesta braucienā ar smago tehniku pa ielām un ceļiem. Daudzviet būs palēnināta satiksme. 

Valmieras pusē zemnieki pulcēsies pilsētas pievārtē, vēlāk veicot braucienu pa Valmieras apvedceļu, netiek plānota iebraukšana pilsētā. Protesti plānoti arī Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Rēzeknē, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.