Zemniekus satrauc nevienlīdzīgie platībmaksājumi un “zaļā kursa” ieviešana

Kara darbība Ukrainā liek domāt par pārtikas ražošanu lielākos apjomos. Zemnieki gan pauž bažas, ka to kavēs nevienlīdzīgie platībmaksājumi starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un “zaļā kursa” ieviešana. Savu neapmierinātību Zemgales zemnieki vakar izteica Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāram, kurš darba vizītē viesojās arī dažās zemnieku sētās.

Lielā pavasara rosība Zemgales laukos tuvojas noslēgumam, bet izaicinājumi zemniekiem palikuši. Neraugoties uz to, ka graudu cenas joprojām ir augstas, ražošanas izmaksas pieaug daudz straujāk. Zemgalē ieradās Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs, kurš tika sagaidīts ar piketu. Ar traktoriem sabraukušie zemnieki komisāram pauda bažas par nevienlīdzīgajiem platībmaksājumiem. “Mums par graudaugiem un rapsi ir mazliet pāri 100 eiro, bet Eiropā ir 400, 500 un pat 600 eiro. Divdesmit gadus mēs esam ES, joprojām esam lejasgalā. Lielajiem saimniekiem tas varbūt ir vieglāk, bet man ir ļoti neliela saimniecība. Tie subsīdiju maksājumi ir ļoti svarīgi,” norāda Edgars Māliņš, z/s “Līčupes” īpašnieks.

Lauksaimniecības komisārs sarunā ar piketētājiem norāda, ka tā, iestājoties ES, bijusi politiķu kļūda, bet to labot varot tikai tad, ja visu valstu politiķi par to vienosies.

Zemnieku saimniecībā “Vaidelotes” Bauskas novadā īpašnieks Arnolds Jātnieks ReTV stāsta, ka necer no Eiropas sagaidīt būtisku palīdzību, tāpēc iespējas ietaupīt meklējot pats. Lai samazinātu elektrības izmaksas, uzstādīti saules paneļi. Lai nākamgad mazāk vajadzētu minerālmēslu, šogad paliela platība apsēta ar pupām.

Balansa meklējumi gan nevainagošoties panākumiem, ja tiks ieviests plānotais Eiropas “zaļais kurss”. Atbalstāms esot šī pavasara ieteikums - apsēt papuves, lai graudu būtu vairāk. Ja iecerētajā apjomā samazinās augu aizsardzības līdzekļus, visdrīzāk tikšot panākts pretējs efekts. Līdzīgas bažas pauž arī zemnieku saimniecības “Rudeņi” saimnieks Toms Knope Jelgavas novadā, kurš nodarbojas ar piena lopkopību. “Politika, uz kuru mēs virzāmies, ved mūs strupceļā. Mums liek samazināt minerālmēslus, mums liek samazināt kūtsmēslu daudzumu, augu aizsardzības līdzekļus. Visu mums liek samazināt, bet zinātniskā pamatojuma tur apakšā nav.”

Eiropas komisārs piekrīt zemniekiem, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā par pārtikas ražošanas apjomiem jādomā daudz vairāk, tomēr “zaļā kursa” atcelšanu nesola. “Komisija pieņēma pagaidu lēmumu, ka šogad, iespējams, arī nākamgad zemnieki varēs papuves iekļaut ražošanas platībās, bet nākotnē misteram Dombrovskim, protams, ir taisnība, ka mums jāmonitorē zaļās stratēģijas ietekme, jo pārtikas drošība ir tikpat svarīga kā aizsardzība un enerģētika,” uzsver Janušs Vojcehovskis, Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs.

Šajā plānošanas periodā subsīdijas mūsu zemniekiem ir 82% no vidējā Eiropā. Tikmēr eksperti un politiķi Latvijā lēš, ka gaidāmais rudens un ziema gan zemniekiem, gan citiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem būs ļoti smagi.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik