Zibakcijā iesūtīts pusotrs tūkstotis koku fotogrāfiju

Sabiedriskie zinātnieki jebšu iedzīvotāji Latvijas Universitātes pētniekiem dabas vērošanas akcijas dienā iesūtījuši trīs reizes vairāk koku fotogrāfiju, nekā bija pērn. Ģeogrāfiem šie dati ļauj izdarīt plašākus secinājumus un uzlabot fenoloģisko modeli.

Aprīļa pēdējā dienā cilvēki iesūtījuši pusotru tūkstoti bērzu, ievu un ābeļu fotogrāfiju. Zinātniekiem lietderīgie dati iesūtīti no 365 dažādām vietām. “Mēs esam ļoti priecīgi tāpēc, ka patiešām reģionālais pārklājums ir izcils. Mums ir fotogrāfijas no visiem Latvijas reģioniem. Šinī gadā varbūt tāpēc, ka bija labs laiks - atšķirībā no pagājušā gada, kad ārkārtīgi lija,” saka Gunta Kalvāne, Latvijas Universitātes vadošā pētniece, fenoloģe.

Tagad sācies darbs pie datu apstrādes, zinātnieki jau paguvuši šādā kartē publicēt informāciju par ziedkopu parādīšanos ievām.

Pētnieki par iegūto informāciju saka – tā ir unikāla datubāze, kas iezīmē vienu dienu Latvijā. Izmantojot šīs fotogrāfijas, ģeogrāfi pēta atšķirības reģionos un mikroklimata ietekmi uz sezonālajām norisēm dabā. “Kas bija interesanti – izskatās, ka tādās apdzīvotās teritorijās ieva šogad ir attīstījusies straujāk nekā mežā. Šī, ko paspējuši esam apkopot, parāda ievas attīstību dažādās stadijās. Rīgā un Zemgalē jau zied. Rīgas teritorijā var redzēt, ka ziedkopa no ziedpumupura ir attīstījusies, paliks garāka, tūlīt notiks ziedēšana,” saka Gunta Kalvāne.

Tāpat tiek apkopota arī informācija par bērziem un ābelēm, taču pirmie secinājumi brīvprātīgo novērojumos jau rasti. Piemēram, no fotogrāfijām secināts, ka apdzīvotās vietās savstarpēji netālu esošu koku ziedēšanas cikls atšķiras. Viens no pieņēmumiem ir mākslīgā apgaismojuma ietekme. “Pagājušajā gadā tomēr lielākajā daļā Baltijas teritorijas jau bija izplaukušas lapas bērziem, šogad ir vēl dažas teritorijas, kur tas nav noticis. Šī gada attīstība ir vēlāka. Ar ābelēm - līdzīgi kā pagājušajā gadā - arī ir atsevišķas teritorijas, kur ir redzamas tās dēvētās peļu austiņas. Tas nozīmē, ka pumpurs ir nevis snaudošs, bet jau briestošs,” stāsta Gunta Kalvāne.

Tā kā iesūtīto fotogrāfiju esot daudz, šogad varēšot pētīt kopsakarības arī par tuvāk upēm un ezeriem augošajiem kokiem. Tas ir būtiski tieši projekta galvenā mērķa sasniegšanai – fenoloģiskā modeļa pilnveidošanai. “Tas ļauj mums prognozēt, kurā dienā vai laikā varētu iestāties augu attīstība. Esam testējuši modeli uz ievām, bet šo modeli var arī pielāgot arī daudzām citām sugām un kultūraugiem,” pauž Gunta Kalvāne.

Jāpiemin, ka pie šī modeļa pētnieki strādā jau vairākus gadus, tieši fotogrāfiju novērojumi ļauj testēt tā precizitāti. Praksē modelis, norādot dažādus faktorus, piemēram, mitrumu un temperatūru, spēj projicēt, kad nākotnē sāks plaukt lapas, nogatavināties āboli, kad iestāsies pļaujas laiks. “Tas ir laikietilpīgi, sarežģīti, tad es nevarētu pateikt tagad, kad tas būs gatavs. Šī brīža rezultāti, ko esam mēģinājuši ievām un ābelēm testēt, tā ir kļūda trīs līdz četras dienas, kas, manuprāt, jau ir labs rādītājs,” uzsver Gunta Kalvāne.


Foto: Freepik