Viens no ziemāju laukiem Gulbenes novadā ir zaļš un labi pārziemojis, tikmēr blakus esošajā stiebri ir brūni un ziemas mēnešos krietni cietuši no sniega pelējuma. Tā ir augsnē sastopama slimība.

Vita Jonase, “VAKS” Gulbenes struktūrvienības vadītāja, stāsta: “Ja ir nesasalusi augsne, augs elpo, attīstās. Ja sniega kārta virsū, nav, ko elpot. Tad veidojas sniega pelējums.”

Laukā drīz ieradīsies traktors ar ecešām, lai apstrādātu augsnes virskārtu. Aizvadītajā ziemā augi cietuši no sniega pelējuma, zem smagās sniega kārtas tiem klāt netika gaiss.

Apsekojot savu ziemas miežu tīrumu Gulbenes novadā, zemnieku saimniecības “Kalnāji” saimnieks Jānis Lazdiņš ReTV Ziņām teic, ka šāda skāde ziemājiem sen nav piedzīvota. Šajā tīrumā zaudējumi būs līdz pat 30%.

 “Mēģināsim ar ecešām, graudaugu ecešām, kuras jau ir šajā reģionā izķertas, bet tā jau ir visā Latvijā. Tiem, kuriem augi vairāk sacerojuši, tiem ir lielāka izpausme tam pelējumam,” pauž “Kalnāji” saimnieks.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKIC) ReTV Ziņām stāsta, ka sniega pelējums šopavasar vairāk raksturīgs Vidzemes un Latgales reģionā. Vietām zudumi ir pat tik lieli, ka ziemāji būs jāaizstāj ar vasarājiem. Taču tur, kur postījumi nav tik lieli, atsākoties veģetācijai, augus nepieciešams papildus piebarot.

LLKIC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis pauž: “Plānotās devas, kas ziemā plānotas, iesakām palielināt, lai augiem dotu papildus enerģiju tikt uz kājām.”

Zemnieku saeimas pārstāve ReTV Ziņām skaidro - kopumā ziemāju sējumi Latvijā ir pārziemojuši mazliet sliktāk nekā pērn, kas vērtu ietekmēt arī kopējo ražību; pagaidām satraukumam neesot pamata, jo zemes darbi valsts rietumu daļā teju kā sākušies, vasaras sezonā daudz kas var mainīties. Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, lai lauku darbi neapstātos, lauksaimniekiem būtiskākais ir no saslimšanas ar Covid-19 pasargāt savus darbiniekus.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Darbi ir jāizdara īstajā brīdi. Risks ir lopkopībā, jo tur jāiet katru dienu. Notikušas sarunas ar valdību, ka tur strādājošos varētu vakcinēt nedaudz ātrāk – tie, kas to gribētu.”

Pēdējos gados Latvijas zemnieki vairāk sēj ziemājus. Pērn šīm kultūrām atvēlēja 439 tūkstošus hektāru zemes, taču netrūkst arī vasarāju sējumu. Lauksaimnieki saka - pandēmija šopavasar nav ieviesusi korekcijas; plānojot, cik daudz, kā apstrādāt laukus, darbi noritēs tāpat kā citus gadus.