Bērnu tiesības, veselību un attīstību pandēmija ir skārusi pamatīgi. Zinātniskā konferencē vairāki pētnieki tam vērš uzmanību un norāda uz riskiem. Būtiski pandēmija ir skārusi tieši izglītības kvalitāti attālināto un saraustīto mācību dēļ.
Visvairāk apdraudēti ir skolēni, kuriem attālinātās mācīšanās režīma laikā ir bijis jāapgūst lasītprasmi. Dati liecina, ka trešo līdz sesto klašu skolēniem būs grūtības matemātikas apguvē. “Mums ir jādomā, kā mēs varam bērniem palīdzēt, lai šie zudumi nebūtu, jo tas ietekmē arī visu tālāk – uzticēšanos zinātnei, ienākumus utt. Vecāko klašu skolēni, viņiem nav tik ilgs laiks vairs palicis izglītības vidē, lai saņemtu kaut kādus atbalsta pasākumus, lai mācīšanās zaudējumus mazinātu,” saka Linda Daniela, Latvijas Universitātes dekāne, profesore.
Pediatru asociācijas prezidente, bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilze Grope: “Te ir jāuzsver - redzes problēmas, stājas problēmas, ēšanas paradumi. Ar masku nēsāšanu bērniem - viņi neredz emocijas. Nav zināms, kāds bērns izaugs, ja redz tikai acis un dzird balsis.”
Projekta dalībnieki - organizācija “Glābiet bērnus”, Latvijas Universitāte un Latvijas Pediatru asociācija – secina, ka izglītības kvalitāte ietekmēta būtiski un tam būs sekas. “Tiek prognozēti zemāki nākotnes ienākumi, zemāki mācību sasniegumi, kas ietekmē bērnus – gan šobrīd mācoties, gan arī ilgtermiņā. Tie mācīšanās zaudējumi, kas tiek konstatēti un prognozēti, viņiem samazinājums nebūs tik ātri iespējams,” atzīst Linda Daniela.
“Par izglītību ir tā, ka viena ceturtā daļa vecāku un skolotāju ir ziņojuši, ka viņiem nav bijis mācību materiālu saviem bērniem vai izplatīšanai bērniem. Ir atsevišķa daļa vecāku, kuri, kam ir kāda invaliditāte, ar speciālām vajadzībām, tur tad arī 70% šādu bērnu ir ziņojuši, ka ir pietrūcis mācību materiālu,” norāda Inguna Ebele, “Glābiet bērnus” vadītāja.
Pētot, kā pandēmija ietekmēs bērnu nākotni, konferencē kā būtisku izceļ arī fiskālo pusi. “Latvijai ir salīdzinoši zema konkurētspēja, produktivitāte, inovāciju līmenis, zema eksporta daļa ar augstu pievienoto vērtību. Tas viss negarantē strauju izaugsmi. Ja mūsu politiķi nepievērsīsies šai problēmai, tad diemžēl mūsu nākotne un mūsu bērnu nākotne nebūs pārāk spoža, jo ar zemu izaugsmi tie bērni vienkārši gribēs pamest Latviju,” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Gandrīz četras stundas ilgā dažādu nozaru ekspertu konference liecina – nākamās paaudzes pandēmija skars. Tas būs daudzās jomās: izglītībā, ienākumos un pat spējā sazināties.
