Notekūdeņi ir kā sabiedrības veselības spogulis - ar ko konkrētā pašvaldībā slimo visvairāk; citās vietās ārvalstīs pēc notekūdeņiem var pat noteikt, kur aktīvāk tiek izmantotas narkotikas un kādas.
“Valmieras ūdens” ir viens no uzņēmumiem, kura ūdens paraugus izmantos zinātnieki. Paraugu paņemšana un sūtīšana laboratorijām “Valmieras ūdenim” nav nekas jauns, tāpēc vēl vienas analīzes dzīvi nesarežģī. “Tā iekārta mums ir jau no būvniecības sākuma. Ar to tiek ņemts regulāri paraugs, tehnoloģiski mēs skatāmies, kas nāk iekšā, lai varētu saprast, kā un ko mums vajag darīt – cīnīties ar fosforiem un visu pārējo,” saka Viesturs Šķilteris, SIA “Valmieras ūdens” ūdenssaimniecības daļas vadītājs.
Līdz brīdim, kad vērtējamais materiāls nonāk laboratorijā, jāpaiet laikam – analīžu vākšanai ir sava sistēma. “Tas paraugs ir 24 stundu paraugs, atkarībā no plūsmas. Tas ir savs algoritms, visas stundas tiek ņemts paraugs, iepumpēts, iedozēts iekšā ledusskapī, lai saglabājas vēss, tad 24 stundas beidzas un tiek vests uz laboratoriju analizēt,” skaidro Viesturs Šķilteris.
Tālāk jau šos paraugus izmantos institūta “BIOR” laboratorijās. “Kur notiek šī parauga apstrāde, koncentrēšana, sagatavošana testēšanai, tikai tad nonāk līdz laboratoriskai pusei, kurā tiek izmantotas polimārķēdes reakcijas un tamlīdzīgas testēšanas metodes,” saka Aivars Bērziņš, institūta “BIOR” direktors.
Tieši šādi ilgstoši ievākti notekūdeņu paraugi institūtam nepieciešami, lai noteiktu Covid-19 saslimšanas izraisītāja klātbūtni. Viens no galvenajiem pētījuma mērķiem - izveidot valstiska mēroga sistēmu. “Šī zinātniskā aktivitāte ir transformējusies līdz līmenim, kad mēs to uzskatām par nacionālu monitoringa sistēmu, kuru šogad ievieš arī vairākas citas Eiropas Savienības valstis. Mērķis ir identificēt un savlaicīgi redzēt tos signālus, kas liecina par vīrusa sloga pieaugumu noteiktā populācijā,” pauž Aivars Bērziņš.
Institūtā “BIOR” ReTV Ziņām stāsta – tas nav tik vienkārši, kā uztaisīt Covid-19 testu cilvēkam. Piemēram, jānosaka arī, cik daudz cilvēku izmantojuši konkrēto notekūdeņu sistēmu. “SARS-CoV-2 vīrusa, ģenētiskā materiāla RNS klātbūtni. Pats vīruss jau, protams, ilgstoši nevar saglabāties notekūdeņu sistēmā, no tāda aspekta šāds apdraudējums nav. Bet ir svarīgi redzēt tās vīrusa pēdas, kas liecina par to, ka konkrētā pilsētā vai pašvaldībā ir pieaudzis pozitīvo cilvēku skaits.”
Šobrīd Covid-19 izplatības noteikšanu šādā veidā piekopj neilgu laiku, tādēļ datos secinātais būs zināms vien tuvākā mēneša laikā. “Šos rezultātus mēs parasti nevērtējam kā atsevišķu mērījumu izolētu punktu. Mums ir svarīgi skatīties tendences laika grafikā, lielākā laika posmā, lai redzētu kādus pieaugumus, kritumus,” saka Aivars Bērziņš.
Taču ne tikai Covid-19 monitorēšanai izmanto šādu metodi. Par notekūdeņiem institūtā “BIOR” Aivars Bērziņš saka – tas ir sabiedrības veselības spogulis. “Tie var būt ne tikai vīrusu izplatības pētījumi, tie var būt dažādi citi sabiedrības veselības pētījumi, kas saistīti ar kopumā cilvēka veselības stāvokli – uztura, pārtikas patēriņa tendencēm, lai monitorētu dažādas nelegālas vielas, ko dažās valstīs dara.”
Covid-19 koncentrācijas noteikšana vairākās vietās Latvijā ilgs līdz pat šī gada beigām. Iecerēts, ka paraugu ņemšanas vietas būs vēl vairāk, turklāt ievāktā informācija pēcāk noderēs arī Slimību profilakses un kontroles centram.
